Jūtas ir ilgstoši emocionālie procesi, kas nodrošina cilvēka attieksmi pret sevi, citiem, sabiedrību utt. Jūtas veidojas uz priekšējā pārdzīvojuma vispārināšanas pamata. Psiholoģijā cilvēka subjektīvo pasaules vērtēšanas sistēmu sauc par jūtām.
Cilvēka sakaru ar pastāvīgo priekšmetu un parādību pasauli, kurā viņš dzīvo, subjektīvos vērtējumus psihologi noteiktā veidā klasificē, izdalot zemākās un augstākās jūtas.
Zemākās jūtas signalizē par cilvēka fizisko stāvokli – veselību vai slimību, kādu dabisko vajadzību apmierināšanu vai neapmierināšanu.
Augstākās jūtas ir cilvēka garīgās dzīves dažādu pušu sabiedriska vērtēšanas sistēma. Tās rodas, kad cilvēks vērtē parādības, kas attiecināmas uz sabiedrības dzīves dažādām pusēm. Augstākās jūtas dalās četrās daļās:
Morālās(tikumiskās) – patriotisms
Intelektuāls – atklāšanas prieks, interese
Estētiskās – skaistums, harmonija
Praksiskās – cilvēks var pārdzīvot darbības procesu
Jūtu veidošanās(formatēšanās) – jo plašākas, dziļākas un daudzpusīgāks ir cilvēka zināšanas, jo lielāka ir dažādu jūtu gammu rašanās iespēja. Zināšanas, kuras cilvēks atzīst par savām, sauc par pārliecību. Pārliecība, t. i., savu, aktīvu zināšanu, veidošanās process ir cilvēk jūtu veidošanās otrais etaps. Tātad jūtu veidošanās pirmais etaps ir zināšanu uzkrāšana, otrais – pārliecības veidošanās, pamatojoties uz vingrinājumiem attiecīgā darbības veidā. …
