Vērtējums:
Publicēts: 03.12.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Ir
  • Eseja 'Politiskās iekārtas iezīmes. Demokrātijas jēdziens un būtība. Argumentācija par ', 1.
  • Eseja 'Politiskās iekārtas iezīmes. Demokrātijas jēdziens un būtība. Argumentācija par ', 2.
  • Eseja 'Politiskās iekārtas iezīmes. Demokrātijas jēdziens un būtība. Argumentācija par ', 3.
  • Eseja 'Politiskās iekārtas iezīmes. Demokrātijas jēdziens un būtība. Argumentācija par ', 4.
Darba fragmentsAizvērt

1.Par kādām politiskās iekārtas iezīmēm runā R. Arons?
Politisko režīmu nevar definēt, atraujot to no kopējās sabiedrības darbības pamatiem. Arons runā par labākās politiskās iekārtas iezīmēm, viņš uzskata, ka šis labākais režīms ir saistīts ar cilvēka dabas galējo koncepciju, kur, to pielietojot, rodas jautājumi par valsts iestādēm, kuras ir vairāk pielāgojušās noteiktai cilvēku uzvedībai. Viņš uzskata, ka politisko režīmu mērķi nav vienādi un tie bieži atšķiras. Režīms, kurš ļauj pilsoņiem būt vairāk brīviem, ne vienmēr garantē lielāko valdības darbību, jo režīms, kurš balstīts uz uz valdošo gribu, neļauj likumdevējiem pietiekami izmantot savas iespējas, tāpēc uzdot jautājumu par to, kurš ir labākais režīms, var tikai abstrakti. Socioloģiskās teorijas izstrādē par politisko iekārtu iezīmēm, kā pirmsākums ir meklējams Monteskjē tradīcijās, kur tas ir mēģinājis raksturot politiskus režīmus, balstoties uz dažu mainīgu lielumu savienošanu. Mainīgie lielumi, ar kuru palīdzību viņš noteica politisko režīmu būtību, bija augstākas varas nēsātāju skaits, to realizācijas mērenība vai nemērenība, psiholoģisks noskaņojums, kurš valda pie tā vai citāda režīma, vai režīmam raksturīgas uzvedības normas, kurus pārkāpjot, tas sadalās. Bez šīs teorijas par mainīgiem lielumiem, Monteskjē uzstādīja saikni starp politiskiem režīmiem un visiem pārējiem sociālo kopumu sektoriem. …

Atlants