Novecošanas problēmas ietekme uz finanšu sistēmu

Pašreizējo un paredzamo demogrāfisko dinamiku visā pasaulē , it īpaši attīstītajās valstīs, raksturo iedzīvotāju skaita pieauguma mazināšanās un pakāpeniska sabiedrības novecošana. Šo norišu pamatā ir zemā dzimstība un paredzamā dzīves ilguma palielināšanās. Lai gan visas demogrāfiskās iespējas balstītas uz prognozēm, to vairākums, t.sk. Eurostat un Apvienoto Nāciju Organizācijas piedāvātie scenāriji, kā arī Pasaules veselības aizsardzības organizācijas novērtējums, atspoguļo šādas tendences. Šajā referātā uz eiro zonas valstu un Latvijas piemēra aplūkoti daži svarīgākie to ietekmes aspekti, kurus uzsver Pasaules banka un Centrālā Eiropas banka.

Demogrāfiskās pārmaiņas

Saskaņā ar jaunākajām pieejamām iespēju aplēsēm eiro zonai (Apvienoto Nāciju Organizācijas World Population Prospects, 2002. gads) paredzams, ka līdz 2050. gadam kopējais dzimstības līmenis joprojām būs zemāks par iedzīvotāju nomaiņas līmeni (aptuveni divi bērni uz vienu sievieti). Vienlaikus gaidāms, ka vidējais paredzamais dzīves ilgums no 2005. gada līdz 2050. gadam pieaugs par pieciem gadiem. Šo divu efektu apvienojums nozīmē, ka iedzīvotāju skaita kāpuma temps eiro zonā palēnināsies un aptuveni no 2015. gada kopējais iedzīvotāju skaits sāks samazināties. Turklāt paredzams, ka vecāku cilvēku (65 gadi un vairāk) īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieaugs, bet darbspējīgā vecuma iedzīvotāju (15–64 gadi) īpatsvars saruks vispirms pakāpeniski, bet tad, sākot ar aptuveni 2015. gadu, – ātrākā tempā. Tas nozīmē, ka demogrāfiskās slodzes koeficients (t.i., iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem un vairāk un iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem attiecība) euro zonā palielināsies no 26% 2005. gadā līdz 30% 2015. gadā un 2050. gadā – līdz vairāk nekā 52%. Tātad laikā no 2005. gada līdz 2050. gadam tas kopumā pieaugs aptuveni par 26 procentu punktiem.…