20.gs. pirmajā pusē latviešu literatūrā sastopam naturālismu, impresionismu, ekspresionismu, romantismu, konstruktīvismu, reālismu u.c.
Naturālisms ir sevišķš reālisma virziens. Tas netēlo visas dzīves parādības, bet izraugās tikai sliktākās īpašības. Naturālists nododas objektīvai faktu krāšanai un apstrādāšanai; īstenību nepārveido, bet tikai protokolē to.
Darba varonim trūkst personīgās rīcības brīvības: to vada ārpus viņa stāvošie spēki.
Naturālists uztver visus cilvēkus kā līdzīgus ārējo apstākļu produktus.
Viņš tēlo dzīves parādības, izstumjot savu jūtu pasauli.
Viņš stingri izvairās no morālā vērtējuma, vienaldzīgi izturēdamies kā pret labu, tā pret ļaunu.…
