Ne vienmēr tam, no kā mēs varam ņemt padomu ir jābūt kaut kam ļoti tuvam un pazīstamam. Nu, piemēram, literatūra. Kas tas ir rakstnieks? Tas ir cilvēks, ar kuru mums visbiežāk nav ne mazākās saistības. Cilvēks, kurš spēj noformulēt to, ko mēs jūtam.Tāpēc tas ir pavisam normāli, ka rakstienku domas un atziņas sajūtam sev tuvas. Ja mums kaut kas pietrūkst, mums sāp, bet mēs nemākam nevienam to izteikt, piemēram, šajā gadījumā mēs varam paņem šo I.Ziedoņa atziņu: „Mums ir grūti skaistos vakaros, mums ir smeldze, skumjas un grūtsirdība – skaistums sāp, kad tas mums ir nesasniedzams”. …
