Cilvēks piedzimst un ar to sākas viņa izziņas pilnā dzīve, kad katra diena atnāk ar kaut ko jaunu, iepriekš neredzētu un nepiedzīvotu. Viss interesantais piesaista uzmanību. Mēs vēlamies zināt arvien vairāk un vairāk, neapmierinoties ar to, ko esam jau uzzinājuši par šo vai par to.
Pasaule ir neizdibināma. Tajā ir tik daudz noslēpumu. Cilvēks, lūk ir šī būtne, kas vēlas šos noslēpumus atklāt.
Jau no sākta gala cilvēce ir uzdevusi dažnedažādus jautājumus un mēģinājusi atrast atbildes uz tiem. Manuprāt, tas arī ir pats galvenais izziņas mērķis – atrast atbildes uz sev interesējušajiem jautājumiem. Tas sākas jau no bērna kājas, kad mazais lielām acīm noraugās uz pasauli un, raustot mammu aiz rokas, vēlas zināt, kāpēc saule spīd, kāpēc suņi rej, kā sauc to lietu, kā lidmašīnas spēj lidot utt. Protams, viņš uzklausa visu, ko mamma viņam ir atbildējusi, bet pats svarīgākais ir fantāzija, kas rodas viņam visu dzirdot. Bērns visu uztver citādāk, fantāzijas lido viņa prātā. Viņš spēj iedomāties pilnīgi nereālas lietas. Bet tieši caur fantāzijām ir visvieglāk viņam visu uztvert un saprast.…
