Anna Rancāne dzimusi 1959. gadā 12. jūnijā Ludzas rajonā un bērnību pavadījusi vientulīgi nomaļā, klusā vietā pie dabas. Ar debijas krājumu “Lūgšana mājai” (1982) A. Rancāne ienāk literatūrā 80. gados turpinādama un paplašinādama to dzeju, ko bija radījuši ap trīsdesmit gadu vecāki dzejnieki: V. Belševica, I. Ziedonis, J. Peters, I. Auziņš, M. Čaklais un citi. (Neimanis, Jaunā Gaita). Krājumu ievadot, autore pati raksta: Katram dzejolim seju ir devusi Latgale, no tās ir manas krāsas – tumšsārts, melns un balts, valoda, kurā es iemācījos runāt un runāju vēl tagad. Bet dzeja ir paņemta no manas mājas un mātes.