-
Imigrantu ietekme uz kopienas izjūtu
Saskaņā ar Sarasonu (Sarason), psiholoģiskā kopienas izjūta ir sajūta, esot piederīgam un jēgpilnai daļai no kolektīva; sajūta, ka pastāv tīkls un struktūru attiecības. Vislabāk kopienas izjūtu raksturo: apziņa, ka indivīds ir vienlīdzīgs ar pārējiem kopienas locekļiem, savstarpējas atkarības atzīšana, vēlme uzturēt šādu savstarpēju atkarību, t. i., attiekties pret citiem tāpat, kā vēlamies, lai viņi attiecas pret mums, sajūta, ka katrs indivīds ir daļa no stabilas augstākas struktūras, no kuras tas ir atkarīgs.
Kopienas izjūta ir individuālā un kolektīvā, kā arī psiholoģiskā un sociālā krustošanās. Tā ietver piederības sajūtu, personisko iesaistīšanos, kopienas un indivīda abpusēju ietekmi, integrāciju, vajadzību apmierināšanu, savstarpēju saikni un emocionālo iesaistīšanos. Kopienas ideja ir kompleksa un saistīta ar fiziskās vides objektīviem aspektiem un sociālās mijiedarbības subjektīviem aspektiem. Tāpat tā ietver izpratni par apkārtējo vidi, kaimiņiem, negatīvajiem vides faktoriem, sociālo līdzdalību, darba integrāciju, sociālo dezorganizāciju, sociālo identitāti un sociālo iekļaušanos starp citiem.
Pētījumos konstatēts, ka pastāv spēcīga saistība starp kopienas izjūtu un dzīves kvalitāti, kā arī apmierinātību ar dzīves kvalitāti kvartālos, kur novērojama lielāka sociālā mijiedarbība un cilvēki vairāk interesējas par savu kaimiņu labklājību. …
Kopienas izjūtu lielā mērā nosaka tas, kādas attiecības vietējiem iedzīvotājiem ir ar imigrantiem. Augstāka dzīves kvalitāte novērojama tiem, kas nedzīvo blakus imigrantiem. Dzīves kvalitāte būtiski korelē ar kopienas izjūtu; jo lielāka piederības sajūta kvartālam, jo augstāka dzīves kvalitāte. Savukārt, lielāka kopienas izjūta novērojama tiem, kas nedzīvo vienā kvartālā ar imigrantiem. Jo vairāk imigrantu parādās kvartālā, jo lielāka kopienas izjūta rodas iedzīvotāju vidū.