Par nāvi tiek runāts bieži un daudz. Reizēm šķiet, ka viss jau ir zināms, tomēr ir kāda nianse, par kuru cilvēki nedomā tik daudz- nāve pēc paša vēlēšanās. Mani vairāk interesē nevis nāves iemesli, vai sajūtas, kad apziņa izzūd, bet pēdējo mirkļu atklāsmes un domas. Jo pati nāve man šķiet neinteresanta- tas ir brīdis, notikums, nekas cits, mirklis, kā laika sprīdis, kurā cilvēks aiziet, bet tas taču ir tāds pats kā cits laika sprīdis? Vismaz priekš dzīvajiem. Mani interesē nevis laiks, bet domas šinī brīdī, un tām nav vārda.
Manuprāt, lai spētu saviem spēkiem aiziet no šīs pasaules, ir jānāk kādai apskaidrībai, tīrām izjutām, sapratnei par lietu patieso būtību. Cilvēki mēdz spriest par pašnāvnieku iemesliem, un sajūtām, tomēr es domāju, ka mēs to nevaram darīt, jo nezinām kā tas ir. Ko gan atklāj, jūt cilvēki, kuri spēj būt tik drosmīgi lai spētu doties tālāk?
…
