Finansu ministrijas fiskālā politika:
Fiskālā (budžeta) politika - valdības veiktie pasākumi, palielinot vai samazinot valdības izdevumus un ieņēmumus (nodokļus) - tas nozīmē noteikt atbilstošas procentu likmes nodokļiem un panākt minimālu budžeta deficītu. Fiskālā politika ietver sevī nodokļu un valsts budžeta politiku, kas savā starpā ir cieši saistītas un papildina viena otru, jo nodokļi ir galvenais budžeta ieņēmumu avots. Fiskālās politikas galvenie mērķi ir nodrošināt stabilas nodokļu sistēmas, sabalansēta budžeta izveidi.
Latvijas Bankas monetārā politika:
Monetārā politika - Latvijas Bankas veiktie pasākumi, lai ietekmētu tautsaimniecību ar apgrozībā esošās naudas apjomu.
Par monetāro politiku Latvijā pilnībā atbild Latvijas Banka. Lai īstenotu saskaņotu makroekonomisko politiku, tā cieši sadarbojas ar Latvijas Republikas Saeimu un Finanšu ministriju.
Centrālās bankas monetārās politikas galvenais uzdevums ir veicināt labvēlīgus makroekonomiskos apstākļus tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai. Pasaules ekonomiskās attīstības pieredze rāda, ka labākais ieguldījums, kādu monetārā politika var dot ekonomiskās attīstības, nodarbinātības un finanšu stabilitātes veicināšanā, ir zemas inflācijas nodrošināšana. Uzturot cenu stabilitāti, centrālā banka rada stabilu un plānojamu uzņēmējdarbības vidi. Tādēļ vairākums pasaules valstu centrālo banku par savu galveno mērķi ir izvēlējušās zemas un stabilas inflācijas nodrošināšanu ilgtermiņā.
Arī Latvijas Bankas monetārās politikas galvenais mērķis saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" ir nodrošināt cenu stabilitāti valstī.1
…
Ņemot vērā, ka 2008. gadā ekonomikas izaugsme Latvijā ir apstājusies un pat samazinājusies un tiek prognozēts, ka negatīva izaugsme turpināsies arī nākamajos divos gados, fiskālās politikas galvenais uzdevums 2009. gadā ir nepieļaut budžeta deficītu (izņemot iespējamos finanšu sistēmas atbalsta pasākumus) virs 5% no IKP. Vienlaikus valdība, kā tas atzīmēts Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā (2008. gada 12. decembrī), saglabā stingru apņemšanos tiekties uz bezdeficīta budžeta sasniegšanu iespējami tuvākā laikā. Vispārējās valdības sektora deficīts Latvijā pēdējos gados ir bijis zemāks par Māstrihtas līgumā pieļautajiem 3% no IKP. 2003. gadā vispārējās valdības budžetā bija deficīts 1,6% apmērā no IKP, bet, pakāpeniski uzlabojoties finansiālajai situācijai, 2007. gadā vispārējās valdības budžetā bija pārpalikums 0,1% no IKP.
