Bērnu sagatavošana skolai izraisa daudz problēmu, kas saistās ar sagatavošanas satura un satura apjoma jautājumiem, kā arī ar organizācijas formu un materiālās bāzes veidošanu.
Mazuļa audzināšana līdz skolas gadu sākumam ir nozīmīga teorētiska un praktiska problēma, jo pirmsskolas vecumā veidojas personības kodols.
Galvenais priekšnoteikums sekmīgām mācībām skolā ir bērna vispārīgā psihiskā attīstība – uzmanība, domu un valodas skaidrība, interese par apkārtējo pasauli, izziņas prieks un stipra griba. Svarīgi ir ne tikai sniegt bērnam zināšanas, bet arī attīstīt viņa prātu, motivāciju, radot gatavību uzņemt jaunas zināšanas, spriest, fantazēt, izdarīt patstāvīgus secinājumus.
Pēc psihologa D. Elkoņina domām, bērna psihisko attīstību var iedalīt sešos periodos. Uz pirmsskolas vecumu attiecas divi pirmie:
Agrīnās bērnības jeb mazbērna vecumposmā no viena līdz trīs gadu vecumam sāk attīstīties personības galvenās kvalitātes – “Es” koncepcija, pašvērtējums, saskarsmes prasmes un iemaņas sociālās lomas uz atdarināšanas un empātijas pamata.
Pirmsskolas vecumā no trīs līdz septiņiem gadiem, bērni sevi sāk idenficēt ar noteiktām lomām, attīsta paškontroli un normu izpratni. Bērns septiņu gadu vecumā attīstās straujā tempā. Viņi kļūst zinātkāri, ar bagātām izdomām, rosīgi un neatkarīgi.
Es piedāvāju apskatīt bērna attīstības īpatnības balstoties uz zinātniski teorētiskiem priekšnosacījumiem.
…
