Tādā veidā sabiedrība, caur pūļa stadiju, ar prasmīgu vadoņu palīdzību var transformēties atpakaļ labākā, augstākā un kvalitatīvākā sabiedrībā. Arī Gabriels Tarda ir norādījis, ka šādā veidā realizējas sabiedrības attīstības process. Šajā pārtapšanas posmā savu vietu arī atrod masu mediji, jo mehānisms, kas veido vadoņa ietekmi uz pūli, ir imitācija kā iedvesmošanas veids. Imitēto iedvesmošanu Tarda iedomājas nevis kā viena cilvēka tiešu iedvesmu uz otru, bet kā iedvesmošanu caur „starpnieku”. Par starpnieku imitētajā iedvesmošanā kļūst prese, mūsdienās - radio, televīzija un internets.
Noslēgumā jāsaka, ka saredzu atšķirību starp šīm trīs indivīdu organizācijas formām, turklāt novēroju arī to saistību. Mēģinot atrast šo konceptu skaidrojumu nonācu arī pie tālāka sprieduma par masu mediju nepieciešamību – masu mediji ir kontroles mehānisms. Atliek vien šķetināt kā mērķa labad tie strādā. Vai masu mediji būtu saucami par visas cilvēces manipulējošo ļaunumu? Iespējams, ka pirms interneta laikmetā tā varētu arī teikt, taču šobrīd, kad internets ir pieejams visiem un visur, indivīdi ir guvuši iespēju veidot savu dienaskārtību atbilstoši saviem uzskatiem un pārliecību nevis kāda diktētajām paradigmām. Atliek vien noskaidrot vai katram konkrētajam indivīdam ir vēlēšanās būt atsevišķai vienībai ar savu pārliecību pret lielo haotisko masu. Varbūt dažreiz vienkāršāk ir peldēt pa straumi un baudīt kolektīvo labumu, kas ir masu pozitīvā puse.
…
