Vasilija Kandinska teorētiskie principi, daiļrades raksturojums

Vasilija Kandinska darbība apvienībā „Zilais jātnieks”
Papildus jauno mākslinieku asociācijai, Kandinskis bija arī loceklis apvienībā ‘’Zilā jātnieka”(Blaue Reiter ), kuru viņš nodibināja ar kolēģi Franci Marku. Kandinskis bija arī loceklis Bauhaus kustībā ar komponistiem Arnoldu Šēnbergu un Paulu Klī. Mākslinieks bija iesaistīts daudzās kustībās, mācoties un eksperimentējot ar vārdiem, mūziku un glezniecību.
„Zilā jātnieka” biedri interesējās par zilo toņu variācijām, meklēja harmoniskas krāsu kombinācijas. Populāra bija ideja, ka zilā ir garīguma krāsa, Kandinskis turklāt uzskatījis, ka jo tumšāka ir šī zilā krāsa, jo vairāk tā modina cilvēkā tieksmi uz mūžīgo. Savā daiļrades sākumā, 1903.gadā, Kandinskis tika uzgleznojis gleznu ar tādu pašu nosaukumu „Zilais jātnieks” tas uzskatāms par viņa mākslinieciskās darbības pirmās dekādes nozīmīgāko darbu. Gleznā attēlota figūra zirga mugurā, tā joņo cauri pļavai, mētelim plandot. Daži mākslas vēsturnieki uzskata, ka figūra piespiedusi sev klāt mazuli, taču tikpat labi iespējams tā ir tikai ēna. Jātnieka figūru veido krāsa un tās pārejas, nav izstrādātas specifiskas detaļas. Šajā darbā parādās pirmie asni Kandinska turpmākajam glezniecības veidam.
Par galveno apvienības mērķi tika izvirzīta mākslas atbrīvošana no akadēmiskās glezniecības stingrajām tradīcijām. Kandinskis aprakstīja šo ideju teorētiski, šo ideju apkopojums iznāca 1912.gadā almanahā „Zilais jātnieks”. Tā redaktori bija Kandinskis un F. Marks, tajā tika publicēti dažādu valstu mākslinieku raksti par aktuālo tā laika mākslā. Interesanti, ka almanakā publicētajos rakstos galvenā uzmanība tika vērsta uz mākslu ārpus Eiropas – Āfrikas cilšu mākslu, Japānas mākslu, Ēģiptes mākslu un tamlīdzīgi. Arī pats Kandinskis publiskoja savus teorētiskos uzskatus, almanakā , piemēram, viņa esejas „On the Question of Form” un „On Stage Composition”, kā arī luga „The Yellow Sound”.
…