Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.05.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 1.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 2.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 3.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 4.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 5.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 6.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 7.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 8.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 9.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 10.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 11.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 12.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 13.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 14.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 15.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 16.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 17.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 18.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 19.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 20.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 21.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 22.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 23.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 24.
  • Referāts 'Dzimumu sociālā nevienlīdzība', 25.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  SOCIĀLĀ NEVIENLĪDZĪBA    4
2.  DZIMUMU SOCIĀLĀ NEVIENLĪDZĪBA    5
3.  VĒSTURISKAIS ASPEKTS    6
4.  MŪSDIENU ASPEKTS    7
5.  DZIMUMU BIOLOĢISKĀ UN SOCIĀLĀ DIFERENCIĀCIJA    9
5.1.  DZIMUMS UN DZIMTE    9
5.2.  DZIMUMA ĪPATNĪBAS    9
5.3.  DZIMTES IDENTITĀTE    11
5.4.  DZIMTES IDEĀLI    11
6.  DZIMUMU SOCIĀLĀS NEVIENLĪDZĪBAS TEORIJAS    13
6.1.  FUNKCIONĀLISMS    13
6.2.  KONFLIKTA TEORIJA    14
6.3.  INTERAKCIONISMS    15
7.  SIEVIEŠU SOCIĀLĀS NEVIENLĪDZĪBAS IZPAUSMES SABIEDRĪBĀ    16
7.1.  DISKRIMINĀCIJA UN STEREOTIPI    16
7.2.  FEMINISMS    17
Darba fragmentsAizvērt

7.2. FEMINISMS

Feminisms jebšu sieviešu emancipācija ir atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, kā arī aizspriedumiem. Šo uzskatu pauž ne tikai sieviešu kustība, bet arī kultūras teorija.
Lai gan vēsturē bijušas vairākas “daiļā dzimuma” pārstāves, kuras iestājušās par sava dzimuma tiesībām (piemēram, Kristīne de Pizāna un Margarita de Navara), 20.gs. bija uzplaukuma laiks, kurā sievietes kā vēl nekad iestājās par savām tiesībām. To 19.gs. 40.gadu beigās aizsāka Elizabetes Kenedijas Stantonas vadīta sufražistu kustība.
Tika izstrādāta Senekas ūdenskrituma deklarācijam kurā vērsās pret politisko beztiesību un vīriešu privilēģijām. 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā ASV, Lielbritānijā, u.c. valstīs sāka darbories politiska kustība par vēlēšanu piešķiršanu sievietēm, kas bija pirmais feminisma vilnis. Šī manifestācija turpinājās līdz Pirmajam pasaules karam, savu kulmināciju sasniedzot 1913., 1914.gadā. Sufražistu cīņa par sava dzimuma tiesībām gūst panākumus pēc Pirmā pasaules kara..
Par spīti tam, ka nevienlīdzība joprojām pastāv un ir aktuāla problēma, feministu kustība ir panākusi gan sociālu, gan politisku ietekmi pār sabiedrību. Ir iekustināti procesi, kas aktualizē dzimumu diskrimināciju, kā arī dzimumu sociālo nevienlīdzību. Kā minēts jau iepriekš, tiek izstrādāti plāni to mazināšanai.

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants