Gunāru Priedi esot nodarbinājis jautājums, kāpēc viņš sevi grib izpaust mākslā. Jau Priedes pirmā luga izteica dramaturga mākslas izpratnes pamatprincipus, kuriem uzticīgs viņš paliek visā savā daiļrades attīstības ceļā.
G. Priede esot dzīvojis pēc šāda principa: „Darbs – nepieciešamība. Radoša attieksme pret darbu – ideāls. Maldi – laimes meklēšana ārpus darba”, tāpēc gan kontakta sajūta, gan attieksme pret varoņiem dramaturgam veidojas, vērojot un analizējot tos darba procesā. G. Priede savā mākslā dzīvi ikdienas plūsmā vēro un analizē itkā ar slēptās kameras palīdzību, kur likumsakarīgais atklājas tikai tad, kad tiek attīrīts no sīkumu un nejaušību piejaukuma.…
