Kas ir laime? Kā tā atšķiras no īstas laimes? Vai īsta laime maz eksistē? Un, ja tā eksistē, tad kur tā slēpjas? Kur lai to atrod? Vai tiešām tā meklējama pieticībā? Bet varbūt laimi var atrast bagātībā? Kāda nozīme laimes sajūtas gūšanā ir mīlestībai? Vai laikam arī ir kāda nozīme? Uz šiem dziļdomīgajiem jautājumiem atbildes viegli rodamas Rūdolfa Blaumaņa novelēs.
Skaidrojošā vārdnīca piedāvā šādu skaidrojumu: "Laime ir dziļa apmierinātības un prieka izjūta; apstākļi, stāvoklis, kas to izraisa.” Par apmierinātību un prieka sajūtu šaubu nav – patīkamas sajūtas. Taču jautājums rodas par cilvēku vērtībām un to, kas viņu izpratnē ir "apstākļi, stāvoklis, kas to izraisa". Piemēram, Liene no Rūdolfa Blaumaņa noveles „Salna pavasarī” laimi cer atrast, apprecot bagātu vīru, kas viņai sniegs iespēju dzīvot turīgā saimniecībā. Liene uztraukumā pirms svarīgā lēmuma sev vēl atgādina: „Atraitnis... Iepirkta māja... izmaksāta... neviena bērna... Saimniekgalā četras istabas un stikla porūzis... Pēc trim četriem gadiem vecis būs beigts... varbūt pēc gada... Un liela nauda arī vēl esot... Un ābeļdārzs... un plūmes, un ķirši, un vīnogu stīgas mājas saules pusē, un vecis varbūt pēc pusgada būs beigts...”…
