Valsts kontrole

IEVADS




Kontrole ir viena no valsts pārvaldīšanas pamatfunkcijām. Tā sākas ar mērķa izvēli un beidzas ar praktiska rezultāta sasniegšanu. Pēc viena mērķa sasniegšanas izvirzās cits, ar kuru sākas jauns pārvaldīšanas darba cikls.
Mūsu valstī kontroles sistēmu var iedalīt četras grupās:
1. Valsts kontrole. Veic valsts pārvaldes organizācijas un specializētās kontroles organizācijas – Valsts kontrole, Finansu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Banka.
2. Nozaru specializētā (resoru) kontrole. Veic ministrija vai kāda cita organizācija savā pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādēs un uzņēmumos. Šī kontrole no 2000.gada 1.marta darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumiem Nr.342 “Noteikumi par iekšējo auditu.”
3. Neatkarīga kontrole. Veic dažādas auditorkontroles organizācijas un zvērinātie revidenti un viņu dibinātās sabiedrības.
4. Iekšsaimnieciskā kontrole. Katrā uzņēmumā organizē un nodrošina administrācijas pārstāvji. Iekšējās kontroles sistēmā ietilpst administratīvā un grāmatvedības kontrole.
Pēc saimnieciskās kontroles izdarīšanas tehniskajiem paņēmieniem, rakstura, mērķa, uzdevumiem un veicējiem izšķir trīs galvenos kontroles veidus:
1. Revīzija.
2. Audits.
3. Pārbaude.
Praktiski visi finansu pārskatu lietotāji izmanto finansu analīzes metodes pie lēmumu pieņemšanas savu interešu optimizācijai. Kā analīzes subjekti uzstājas uzņēmuma darbībā gan netieši, gan arī tieši ieinteresētie informācijas lietotāji. Pie pirmajiem pieskaitāmi uzņēmuma līdzekļu īpašnieki, investori, piegādātāji, klienti, nodokļu orgāni, uzņēmuma personāls un vadība.
Katrs analīzes subjekts izpēta informāciju, vadoties no savām interesēm finansu un citu aktīvu veidu pārvaldīšanā.
Turklāt analītiķi un pārvaldnieku var interesēt gan uzņēmuma tekošis finansiālais stāvoklis, gan arī tā projekcija uz tuvāko nākotni vai uz tālāku periodu.

1. Revīzija

Vārda revizio , kas nozīmē "no jauna apskatu", tas ir, no jauna apskatīt, pārbaudīt notikušo, faktus. Revīziju var definēt kā uzņēmumu finansiāli saimnieciskās darbības savstarpēju saistīto pārbaužu kompleksu, pielietojot faktiskās un dokumentālās kontroles paņēmienus, pilnīgu un vispusīgu saimniecisko operāciju pamatojuma, lietderības un ekonomiskās efektivitātes izpēti, saimnieciskās darbības un īpašuma saglabāšanas analīzi, grāmatvedības uzskaites un atskaites realitātes un ticamības noteikšanu, kuras mērķis atklāt revidējamā objekta pozitīvas un negatīvas parādības par noteiktu laika periodu un kuru izdara augsti kvalificēti - revidenti.[3;33] Atkarībā no kontroles piederības revīzijas var iedalīt: iekšsaimnieciskās, neatkarīgās, nozaru - resoru un valsts revīzijās. Iekšsaimnieciskā revīzija ir uzņēmuma iekšējā kontrole, kurā ietilpst administratīvā un grāmatvedības kontrole. Neatkarīgo revīziju veic dažādas auditorfirmas, zvērinātu revidentu dibinātās dažādas sabiedrības, kā arī individuāli strādājošie revidenti, kuri pakalpojumus sniedz saskaņā ar noslēgto līgumu. Nozaru - resoru revīzijas veic augstākstāvošas organizācijas tām pakļautotajos vai savas ietekmes jomas uzņēmumos.
…