Krāsainā metalurģija

Mūsdienās rūpniecībā izmanto apmēram 70 dažādu krāsaino metālu. Izejvielu bāzu veido dažādas rūdas.
Daudzu nozīmīgu krāsaino metālu izejvielas atrodas maz attīstītās Āfrikas, Latīņamerikas, Austrumāzijas valstīs. Iegūtos pusfabrikātus eksportē uz attīstītajām valstīm to kausēšanai un rafinēšanai.
Krāsainajā metalurģijā pieprasītākais metāls – alumīnijs, kura izejvielas ir boksītu rūdas. Rūpniecības izvietojumu nosaka elektroenerģijas avoti. Ražošana notiek divos posmos: 1) boksītu ieguve, 2) alumīnija kausēšana.
Boksītu krājumi ir apmēram 28 miljardi tonnu un 2/5 no tām atrodas Gvinejā un Kamerūnā. Lieli krājumi ir Austrālijā un Jamaikā, Indonēzijā, Surinamā, Ķīnā, Kazahstānā un Ungārijā.
Galvenās boksītu ieguvējvalstis: Austrālija, Gvineja, Jamaika, Brazīlija, Ķīna, Surinama, NVS, Ungārija, Francija, Grieķija un Dienviditālija.
Eksportētājreģioni: Rietumāfrika, Latīņamerika, Karību baseina valstis un Austrālija.
Lielākās mālzemes ražotājas ir Austrālija un Latīņamerika.
Alumīnija ražošana pasaulē palielinās. Svarīgākās ražotājvalstis: ASV, NVS, Japāna. Lētāko alumīniju kausē Īslande, kā arī Norvēģija un Kanāda.
Eiropā vadošie alumīnija kausēšanas reģioni ir: Norvēģija, Vācija, Krievija un Nīderlande, kur izmanto lēto elektroenerģiju. Attīstības valstīs, piemēram, Venecuēla, Brazīlija, strauji pieaug alumīnija kausēšanas apjoms un eksports.
Alumīniju izmanto: aviācijas un automobiļu būvē, elektrotehnikā. Pēdējos gados pieaug alumīnija izmantošana vagonu būvē, sadzīves tehnikas izgatavošanā un celtniecībā.…