Francūzis Henrijs Faijols (1841-1925) ir viens no Klasiskās organizāciju teorijas ievērojamākajiem pārstāvjiem un vispāratzīts tās līderis.
Zinātnieks H.Faijols industriālajā darbībā kā atsevišķu grupu ir izdalījis menedžmentu, tādējādi radot jaunu administrēšanas zinātni un šī paša iemesla dēļ tiek uzskatīts par “menedžmenta tēvu”. Par lielāko H.Faijola ieguldījumu vadības teorijā uzskatāma viņa atziņa par vadīšanu kā universālu procesu, kas sastāv no vairākām savstarpēji saistītām funkcijām. H.Faijols ir sīki izpētījis un aprakstījis administratīvās funkcijas lomu uzņēmumā, sadalot to vadības elementos un izstrādājot vadības principus. Kā menedžmenta elementi viņa darbos pētītas un pārbaudītas šādas funkcijas: plānošana, organizēšana, motivēšana, koordinēšana un kontrole.
Pamatojoties uz minētajiem menedžmenta elementiem, apkopojot savu pētījumu rezultātus un balstoties uz savu vadītāja pieredzi, zinātnieks izstrādāja četrpadsmit vispārējus vadības principus, kas darbojas kā universāls instruments jebkurā jomā, kurā nepieciešama vadība un administrēšana. …
