Abās avīzes daudz piemin darbiniekus un to labākos veikumus un paredzētos mērķus. Ja mūsdienu avīze – tiešām stāstīja par darbinieku motivēšanu un dažādām balvas pasniegšanas ceremonijām, kurās cenšās stimulēt latviešu cilvēkus strādāt latviešu uzņēmumos un popularizēt un sekmēt Latvijas rūpniecisko attīstību, tad Padomju laikā ikviena avīze, tajā skaitā arī "Cīņa" runājot par darbiniekiem un Padomju savienības gada plāna izpildi – ne vienmēr runāja par to, cik labi ir būt darbiniekam rūpnīcā un celt Padomju savienības koptēlu. Šeit ikviens vārds ir rūpīgi pārdomāts un tajā varēja saskatīt arī citas puses spēku, tomēr to bija ļoti uzmanīgi jāierauga. Un tomēr, pat tad, kad tas tika ievērots, to nebija iespējams nekādi izmainīt, jo strādāt vajadzēja visiem un noteikumi bija līdzīgi ikvienā darba vietā.
Tas viss kopā deva rutīnas sajūtu. Darbā nekas nemainījās. Viss bija vienmuļš un pietiekami pelēks. Padomju mediji ļoti centās ietekmēt cilvēku ikdienu, jo iedzīvotājiem speciāli netika rādīta ārējā pasaule (ārpus Padomju Savienības robežām), lai cilvēki neredzētu kā dzīvo citur un kāda dzīve var būt ārpus šīs padomju varas. Cilvēkiem tika stāstīts tikai tas, lai viņus noturētu šajā konkrētajā „pasaulē”. …
