| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Neofunkcionālisma pieeja Eiropas institūcijām | 5 |
| 2. | Demokrātijas deficīts Eiropas institūciju kontekstā | 11 |
| Nobeigums | 14 | |
| Izmantotā literatūra | 17 | |
| Interneta avoti | 17 |
Eiropas Savienības institūcijas kā starptautiskas organizācijas sastāvdaļas jau rada šaubas par demokrātisku principu ievērošanu pašos pamatos, šeit var minēt, piemēram, lēmumu pieņemšanas procesu. Demokrātijas tradīcijas valstīs kluva daudz maz stabilas vēsturei attīstoties, piemēram , minot postkomunistiska mantojuma piemēru Latvijā vai citās līdzīgās bijušā PSRS valstīs, taču ES mēģinājums pacelt demokrātiju pārnacionālā līmeni ir pirmais. Valstīs, kurās ir samēra jaunas demokrātijas tradīcijas, kā tas ir arī lielā daļā jauno ES dalībvalstu demokrātijas deficīta problēmas jau ir to iekšienē, līdz ar to apšaubāms kļūst jautājums, vai būtu iespējams to veiksmīgi nodot ES institūcijām vai padarīt demokrātiju par pārnacionālo. Pašā ES tiešās vēlēšanās Eiropas Parlaments tiek ievēlēts tikai 70. gados, kas norāda uz ES demokrātijas tradīciju jaunumu un lidz ar to nestabilitati.
Demokrātijas deficīts nav viennozīmīgi tikai Eiropas Savienības problēma. Šāds deficīts pastāv arī valstu iekšienē, ko parasti liberālās demokrātijās saista ar pilsoniskās sabiedrības nepietiekamu aktivitāti, korupciju, sabiedrības neapmierinatību, institūciju necaurspīdīgumu utt. Un tikai plašākā mērogā tiek runāts tieši par demokrātijas trūkumu ES.
Eiropas integrācija lielā mērā nozīmē nacionālo valdību funkciju nodošanu ES struktūrām, kas rada vairākas problēmas.…
Eiropas Savienības institūcijas kā starptautiskas organizācijas sastāvdaļas jau rada šaubas par demokrātisku principu ievērošanu pašos pamatos, šeit var minēt, piemēram, lēmumu pieņemšanas procesu. Demokrātijas tradīcijas valstīs kluva daudz maz stabilas vēsturei attīstoties, piemēram , minot postkomunistiska mantojuma piemēru Latvijā vai citās līdzīgās bijušā PSRS valstīs, taču ES mēģinājums pacelt demokrātiju pārnacionālā līmeni ir pirmais. Valstīs, kurās ir samēra jaunas demokrātijas tradīcijas, kā tas ir arī lielā daļā jauno ES dalībvalstu demokrātijas deficīta problēmas jau ir to iekšienē, līdz ar to apšaubāms kļūst jautājums, vai būtu iespējams to veiksmīgi nodot ES institūcijām vai padarīt demokrātiju par pārnacionālo. Pašā ES tiešās vēlēšanās Eiropas Parlaments tiek ievēlēts tikai 70. gados, kas norāda uz ES demokrātijas tradīciju jaunumu un lidz ar to nestabilitati. Demokrātijas deficīts nav viennozīmīgi tikai Eiropas Savienības problēma. Šāds deficīts pastāv arī valstu iekšienē, ko parasti liberālās demokrātijās saista ar pilsoniskās sabiedrības nepietiekamu aktivitāti, korupciju, sabiedrības neapmierinatību, institūciju necaurspīdīgumu utt. Un tikai plašākā mērogā tiek runāts tieši par demokrātijas trūkumu ES.
