Jānis Jaunsudrabiņš darbā „Aija” ir spējis pārliecināt par likteņa neizbēgamību dzīvē caur varoņa Jāņa mīlestību pret vienu vienīgu sievieti visa mūža garumā. Autors liek saprast, ka ir lietas, kuras mēs paši saviem spēkiem nevaram izmainīt.
Visu dzīvi Jānis bijis tik apmāts ar mīlas jūtām, ka tās sākušas valdīt pat pār viņa prātu. Ja pusaudža gados un jaunībā tas bijis kā maigi rožains sapnis, tad, dzīves gājumam iegriežoties pusmūžā, šī apmātība šķiet kā neizdzēšams likteņa spriedums. Visi apkārtējie skaidri redz, ka nekā laba Jāņa nodoms apprecēt Galdara atraitni nenesīs, taču viņš pats tic, ka, tik ilgi cerētās laimes piepildīts, spēs mainīt gan nekārtību nolaistajās mājās, gan cilvēku attieksmi pret Aiju.…
