Nesen es skatījos filmu „Dzīvs” un varu teikt, ka tā uz mani atstāja satriecoši labu iespaidu. Šī filma ir pār jaunekļi, kas dzīvoja nelielā pilsētiņā, kurā valda nabadzība un bezdarbs un lai nopelnīt sev un mātei naudu, viņš nolēma aizbraukt pēc kontrakta karot Kaukāzā. Īstenībā viņš nebija gatavs tam, kā nāve ir tik tuvu un ka cilvēki nežēlīgi var nogalināt viens otru. Jauneklim trūka pieredzes militārā jomā, drīz viņu ievainoja, un viņa draugi upurēja ar savam dzīvībām, lai glābt viņu. Mājās pie mātes atgriezās pavisam cits cilvēks, invalīds, kurš salauza sev dzīvību un bija vainīgs draugu nāvēs.
Šī filma ir ļoti interesanta un aizraujoša ar kolosālu dziļo zemtekstu. Sižets ir par briesmīgam reāliem notikumiem - par karu un sakropļotiem cilvēku likteņiem. Šīm filmām nav nekādu īpašu specefektu, mūzikas pavadījuma, varoni ir parastie cilvēki, kuriem pat nav vārdu, bet tikai iesaukas, jo tie nav vajadzīgi, galvenais ir rīcību un notikumu saturs. Galvenais varonis saglabāja sev dzīvību, faktiski viņš bija dzīvs, bet morāli - jau miris. Atgriežoties mājās viņš joprojām dzīvoja pēc kara likumiem, naidā pret citiem un pats pret sevi, vainojot sevi draugu nāvēs. Saņemot naudu, un apjēdzot kādu cenu viņš esot samaksājis lai iegūt iecerēto labklājību, viņš krīta izmisumā. Viņu dzīve kļuva bezjēdzīga, tukša un nevajadzīga.
…
