Integrētā mācību prakse pirmsskolā

Nodarbība
Ievaddaļa. Kāds klauvē pie durvīm, bērni iet skatīties un atrod rūķi. Rūķis: „Labrīt bērni, kas es esmu?” B: „Labrīt, tu esi rūķis.” R: „Pareizi.”
Rīta aplis – bērni sasveicinās viens ar otru un riku, dziedot dziesmiņu „Ir bērni šurpu nākuši”.
R: „Bērni kāds tagad ir gadalaiks?” B: „Ziema.” R: „Jā un ziemā ir ļoti auksti. Man šorīt, pie jums ciemos nākot nosala rokas. Laikam būšu kaut kur pazaudējis savus cimdus. Man iet grūti ar to ģērbšanos, es nevaru saprast, kas man jāvelk. Jūs ziniet kā jāģērbjas?” B: „Jā.” R: „Pastāstīsiet man?” B: „Jā.”
Skolotāja ienes kāda bērna drēbes no ģērbtuves(Kevina), Kevins iznāk priekšā un nostājas. R: „Bērni tagad jūs būsiet ģērbēji, jūs nāksiet un uzvilksiet kādu apģērbu un to nosauksiet.” Bērni nāk pa vienam klāt Kevinam un ģērbj to, nosaucot apģērba gabalu nosaukumus. Lai nebūtu juceklis tad nāk tas bērns, kuram rūķis uzliek savu cepuri. Kad Kevins ir apģērbts, rūķis jautā: „Vai tāds bērns var iet laukā, var būt viņam kaut kas trūkst?” Skolotāja speciāli ir aizmirsusi cimdus. B: „Vajag cimdus.” R: „Pareizi, bet man te ir vesels maiss ar cimdiņiem, tikai tie ir sajukuši, palīdzēsiet man tos salikt pa pārīšiem?” B: „Jā.” Skolotāja ir salikusi maisā visus bērnu cimdus. R: „Bet vispirms ļausim Kevinam noģērbties, jo viņam paliks karsts, viņš sasvīdis un var saslimt.” R; „Bērni kam tie cimdiņi pieder?” B: „Man, man.” R: „Jā tie ir jūsu un tagad atrodiet savus abus cimdiņus.” Bērni meklē savus cimdiņus no cimdiņu kaudzes, kuru skolotāja ir izbērusi uz paklāja. S: „Jā bērni jums tagad katram ir cimdiņi, bet rūķim Rikam gan nav, uztaisīsim viņam krāsainus cimdiņus, lai viņš tos var labi saskatīt un viņam būs grūti tos pazaudēt, labi?” B: „Jā.” Bērni iet pie galdiņiem, kur viņiem ir nolikts no papīra izgriezts balts cimds- dūrainis, kurus bērni izkrāso. Bērni pēc brīvas gribas tos var krāsot vai nu ar krāsām, zīmuļiem vai krītiņiem.
S: „Bērni, bet cimdiņu var ne tikai no papīra izgatavot, bet arī uzadīt. Uzadīsim skaistus cimdus rūķītiem?” B: „Jā.” Bērni ar skolotāju iet rotaļā „Adiet bērni ko adieti rūķim cimdus uzadieti”. Tā ir pārveidota versija no „Adiet bērni ko adieti, vilkam zeķes noadieti”.
Pastaiga.
Pastaigā bērni vēro kā ir apģērbušies cilvēki uz ielas – atbilstoši ziemai vai nē. Nostiprina apģērbu gabalu nosaukumus. Spriež kādi apģērbu gabali trūkst cilvēkiem.
Pēcpusdienas cēliens.
Bērni darbojas leļļu stūrīti, ģērbjot lelles pastaigai un izspēlējot dažādas lomu rotaļas ar ģērbšanos, nosaucot kādi apģērba gabali ir uzvilkti.

Skolotāja un bērna sadarbības analīze.
Bērni labprāt ar mani sadarbojās, jo viņi sajutās līdzvērtīgi man. Kad gājām skatīties skapīšus, vispirms parādīju savējo, tas viņiem deva motivāciju parādīt savējos. Lai bērni būtu atsaucīgi centos viņus emocionāli aizraut ar savu izteiksmīgo runu un mīmiku. Veiksmīgu sadarbību veidoja arī tas, ka ļāvu bērniem pašiem darboties.…