Ideja par Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanu nāca no Oļģerta Pavlovska.1 Centrālu lomu LTF veidošanā bija arī Viktoram Avotiņam un Jānim Rubenim, Jānim Peterim, Dainim Īvānam. Tā kā bija radušās daudzas neformālās organizācijas, tad radās arī ideja par nepieciešamību pēc jaunas organizācijas ar intelektuālo potenciālu. Bija nepieciešamība pēc liekākas kustības, kas aptvertu lielāku tautas daļu. Dibināt Latvijas Tautas fronti bija tolaik liela uzdrīkstēšanās, jo pirms pašas dibināšanas notika arī pāris TV pārraides, kur cilvēki beidzot varēja redzēt, ka var tagad atļauties publiski runāt par Latvijai un latviešiem svarīgām problēmām. Diskusijās tika pacelts jautājums par Komunistiskās partijas lomu un vai vispār ir vajadzīga viena vadoša partija, kas pārņēma diez gan lielu lomu daudzu lēmu pieņemšanā jeb to izpildē. Pēc idejas attīstīšanās arī Gorbunovs un LKP CK atbalstīja ideju par LTF dibināšanu.
LTF tika aicināti darboties arī tādi radikāli pārstāvji kā Helsinki 86 pārstāvji, LNNK, VAK. Arī tautas vidū aizvien vairāk kļuva par LTF biedriem – 6. septembrī bija pieci tūkstoši dalībnieku, bet jau 10. septembrī – 79 tūkstoši.2…
