Sēnes

Kas ir sēnes?
Sēnes ar daudzām pazīmēm nav līdzīgas gan augiem, gan arī dzīvniekiem, tāpēc tās iedala atsevišķā valstī. Tās pēc sava lieluma un uzbūves ir ļoti daudzveidīgas un vairojas ar sporām.
Sēnes pēta īpaša zinātnes nozare – mikoloģija.
Sēņu valsts:
Ķērpju nodalījums – (Chytridiomycota)
Bazīdijsēņu nodalījums – (Basidiomycota)
Asku sēņu nodalījums – (Ascomycota)
Nepilnīgi pazīstamo sēņu grupa – (Deuteromycota)
Bazīdijsēņu raksturojums
Pie bazīdijsēņu nodalījums pieder sēnes ar labi izveidotu daudzšūnu sēņotni.
Sēnes, kurām sporas veidojas uz bazīdijām. Parasti uz katras bazīdijas 4 bazīdijsporas.

Tādas ir cepurīšu sēnes, piepes, adateņu sēnes un pūpēži.
Asku sēņu nodalījums
Asku sēnes pieder pie augstāko sēņu grupas ar labi attīstītu daudzšūnu micēliju.
Asku sēnēm raksturīga īpašu vairošanās orgānu – asku veidošanās, kuros dzimumprocesa rezultātā endogēni izveidojas asku sporas, visbiežāk astoņas.
Vienkāršākajām asku sēnēm augļķermeņi neveidojas, bet aski veidojas no atsevišķām veģetatīvajā šūnām, vai arī tieši uz micēlija. Asku sēnes ir plaši izplatītas visos ģeogrāfiskajos reģionos un var augt uz visdažādākajiem substrātiem.
Ēdamās sēnes
Pie ēdamājām sēnēm pieder gan stobriņu, gan arī lapiņu sēnes. Te pieder arī sēnes, kurām cepurītes apakšpusē ir adatiņas. Gan stobriņos, gan uz lapiņām un adatiņām veidojas šo sēņu bazīdijas uz kurām attīstās to bazīdijsporas. Populāras ēdamās sēnes ir daudzas stobriņu sēnes: bekas, sviestbekas, lācīši u. c. Taču lielum lielais ēdamo sēņu skaits pieder lapiņu sēnēm. Tādas ir dažādas bērzlapes, atmatenes (šampinjoni), pienaines u. c..ėdamas ir arī dažas piepju sēnes un pūpēži. Tālāk iepazīstināsim ar biežāk sastopamajām ēdamājām sēnēm. Tās sastopamas galvenokārt vasaras otrajā pusē un rudenī, lai gan dažreiz jau arī jūnijā var atrast gailenes, baravikas un citas sēnes. …