Vērtējums:
Publicēts: 31.01.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Reālisms literatūrā', 1.
  • Konspekts 'Reālisms literatūrā', 2.
  • Konspekts 'Reālisms literatūrā', 3.
  • Konspekts 'Reālisms literatūrā', 4.
  • Konspekts 'Reālisms literatūrā', 5.
Darba fragmentsAizvērt

►Agrīnā reālisma saknes ir meklējamas apgaismībā, jo daudzi izcili reālisti ietekmējās no apgaismes laikmeta autoriem, piemēram, Stendāls ietekmējās no Ruso un Dikenss no Fīldinga, tomēr reālisms pats par sevi veidojās romantisma ietvaros, kā protests.
►Izveidojās izteikti noliedzoša attieksme pret romantiķu paustajām ilūzijām un viņu nepiepildītās fantāzijas lidojumiem. Ja romantisms sākās ar iespaidīgu kustību un aizrāva gandrīz visus kultūras virzienus: gan mākslu, gan literatūru un arhitektūru, kā arī citu, tad reālisms savu estētiku noformulēja tikai 19. gs beigās, kaut arī aizsākumi meklējami jau apgaismības domātāju laikos.
►Reālisms literatūrā ir patiess objektīvas īstenības raksturojums, daiļrades virziens un metode. Par reālisma specifisku īpatnību līdzās detaļu patiesam atspoguļojumam tiek uzskatīti tipiski raksturi tipiskos apstākļos. Reālisms ir cīņa par patiesību. Šis laiks liek rakstniekiem pievērsties reālajai apkārtnei – videi un sabiedrībai. Termins “reālisms” sāka ieviesties tikai 19. gs otrajā pusē.
►Visspilgtāk reālisms īstenojas noteiktos vēsturiski nosacītos virzienos:
renesanses reālismā … (kur kopumā raksturīga pievēršanās sava laika cilvēkam un viņa dzīvei)
apgaismības reālismā … (trūka vēsturiskums, tēlu un vides analīze – iezīmes, kas būtiskas t.s. klasiskajam reālismam)
kritizētājā reālismā … (tipisku raksturu un tipisku apstākļu izveidi, atklājot konkrētu sabiedrības attīstības gaitu un tās likumības, reālisma literatūrā spēja īstenot, sākot ar 19. gs otro ceturksni, kad par augstāko reālisma pakāpi kļuva kritizētājs reālisms)
►19. gs 30tajos gados Eiropā formējās kritizētājs reālisms, kas attīsta tālāk iepriekšējo gadsimtu progresīvās literatūras labākās tradīcijas. R-eiropā kritizētāja reālisma rašanās ir saistīta ar proletariāta kustību. Izcilākie tā pārstāvji ir: Onorē de Balzaks, Gustavs Flobērs, Čārlzs Dikenss un V. Tekerijs.
►Krievijā kr. r. rodas vēsturiskā situācijā, kad sabiedrības progresīvie slāņi cīnās par dzimtbūtnieciskās iekārtas likvidēšanu. Izcil. pārst. Krievijā ir: Puškins, Gogolis, Ņekrasovs, Ostrovskis, Tolstojs, kuri padara krievu literatūru slavenu visā pasaulē.
►Starp kr. reāl. un romantismu ir būtiska atšķirība dzīves mākslinieciskās izziņas pamatprincipos. Romantiķi galveno uzmanību pievērš cilvēka garīgo tieksmju atklāsmei, viņi uzbrūk dzīves negatīvajām parādībām; neanalizējot to cēloņus. Turpretī kr. reālisti par mākslas izpētes objektu izvirza dzīvi visās tās izpausmes formās, cenšas uztvert soc. ļaunuma pašus pamatcēloņus. Tātad kritiz. reāl. atšķirībā no romantisma ir analītisks raksturs.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants