Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 20.02.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 1.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 2.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 3.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 4.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 5.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 6.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 7.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 8.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 9.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 10.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 11.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 12.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 13.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 14.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 15.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 16.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 17.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 18.
  • Konspekts 'Vispārējā valsts zinātne', 19.
Darba fragmentsAizvērt

Džons Loks – Britu empīrisms, sabiedriskais līgums, dabiskās tiesības. Iedibina saikni starp indivīda brīvību un dabiskajām tiesībām. Formulē valsts varas ierobežošanas pamatprincipus. | Ģimeni un tēva varu nošķir no politiskās varas. Dabiskais stāvoklis- īpašuma rašanās priekšnosacījums. Politiskajai varai, ko iedibina sabiedriskais līgums, jāattiecas vienīgi uz to, kas ir sabiedriski nepieciešams.
Valsts varas ierobežošanas pamatprincipi: Sabiedrības pārvaldē svarīgākais ir likumības princips. Tautas kopējais labums ir valsts pārvaldes un likumu darbības mērķis. Nodokļus ar likumu palīdzību nedrīkst paaugstināt bez tautas piekrišanas. Likumdevēja vara nav nododama tālāk, izņemot tos, kam to uzticējusi tauta.
Žans Žaks Ruso – pārdomas par cilvēku nevienlīdzības izcelsmi un pamatojumu. Tautas suverenitātes neierobežotība. Ruso mācība: Valsts varas nodošana sabiedrībai. Sabiedrības vienotības un veseluma pamatā – tautas gribas vienotība. Tautas suverenitātes īpašības: var deleģēt varu, bet ne suverenitāti. Suverenitāte nav dalāma.
PATRIMONIĀLĀ VALSTS IZCELŠANĀS TEORIJA.
Varas pamats - zemes kunga īpašumi, valsts teritorija- īpašumu robežās.
Pārvalde kā valdītāja privāttiesību izpausme.
Sakņojas feodālajā iekārtā, kur valdniekam ir sākumtiesības uz lēņu zemi.
Īpašuma attiecības vienmēr konstituējas cilvēku savstarpējās varas attiecībās.
Vērtējums:
Zemes īpašumtiesības un suverenitāte nav radušās vienā veidā pēc īpašnieka pozīcijām.
Patrimoniālā valsts ir blakusparādība, nevis valsts attīstības pamatveids.
VARAS TEORIJA.
Vara pār līdzcilvēkiem – likums, ar kuru jāsāk valsts veidošana.
Cilvēks nodrošina savu dzīves dziņu, balstoties uz paša darbu un sveša vardarbīgu piesavināšanos.
Valsts ir nepieciešams instruments iekaroto teritoriju pārvaldīšanai.
Vardarbība ir ekonomiskās kundzības pamats.
Vērtējums:
Pārāk akcentē varas un iekarošanas procesus, lai pilnībā noliegt kara nozīmi valstu veidošanās procesā nevar.
Jāvērtē vardarbības izmantošanas pakāpe.
Valsti nevar uzskatīt tikai par ārējo spēku darbības produktu, obligāti ņemami vērā arī iekšējie faktori.

VALSTS IZCELŠANĀS PSIHOLOĢISKĀ TEORIJA.
Saista valsts rašanos ar īpašiem procesiem cilvēka psihē- vieniem raksturīgu nepieciešamību valdīt pār citiem, citu tieksmi pakļauties, atdarināt.
Seno vadoņu psihiskā enerģija deva tiem iespēju pakļaut pārējos, un no varas, kas atradās šīs elites rokās, veidojās valsts.
Vienmēr pastāv personas, kuras nepiekrīt pastāvošajai varai, un to piespiešanai pakļauties tiek radīta valsts.
Valsts pastāvēšanas mērķi:
Lai apmierinātu lielas iedzīvotāju daļas vēlmi pakļauties atsevišķiem pie varas esošajiem sabiedrības locekļiem,
Dažu indivīdu agresīvo tieksmju apspiešanai.
Valsts daba- psiholoģiska, balstās cilvēku apziņas likumsakarībās.
Vērtējums:
Psiholoģisko likumsakarību lomu nevar noliegt, jo tās ietekmē cilvēku darbību.
Pārvērtē psiholoģisko faktoru nozīmi valsts veidošanās procesā.
Cilvēka psihe veidojas sociāli ekonomisko apstākļu iespaidā un atrodas mijiedarbībā ar tiem, taču nav uzskatāma par primāro.

Autora komentārsAtvērt
Atlants