Sociālā stratifikācija

"Vienlīdzība" un ''nevienlīdzība" ir problēmas, kas vienmēr ir nodarbinājušas cilvēku domas. Laikam ritot, cilvēces gaišākie prāti ir nākuši pie atziņas, ka nevienlīdzība pilnā mērā nav izskaužama, jo tā objektīvi izriet no paša cilvēka iedabas: dotumi, talanti un spējas, gribasspēks un neatlaidība nebūt nepiemīt cilvēkiem vienādā mērā. Tāpat audzināšana, tradīcijas un attiecīgās sociālās vides kultūra spēlē svarīgu lomu. Filozofiskā aspektā vienlīdzība varbūt ir saskatāma divos momentos: 1) tīrajā dzīvības faktā, kas ir dabas nopelns; 2) vienlīdzīgajās iespējās, ko attīstītākās pasaules valstis paver saviem pilsoņiem.
“Sociālā stratifikācija'' ir viens no socioloģijas zinātnes pamatjēdzieniem. Vārda ''stratifikācija'' pamatā ir divi latīņu valodas vārdi: ''stratum'' - slānis un ''facio'' - taisu, veidoju. Šis jēdziens socioloģijā ienācis no ģeoloģijas, kur ar to raksturo zemes, iežu slāņu novietojumu pa vertikāli. Un tiešām, zem auglīgās melnzemes kārtas atrodas māla slānis, tālāk - smilts utt. Katrs slāni sastāv no vienveidīga materiāla, elementiem. Tāpat ir arī ar stratu: tā ietver ļaudis ar apmēram vienādiem ienākumiem, izglītību, varu un prestižu. "Sociālās stratifikācijas'' jēdzienu lieto sabiedrības neviendabības, nevienlīdzības rezultātā notiekošās noslāņošanās procesa apzīmēšanai.
M.Haramboss un M.Holborns sociālo stratifikāciju definē sekojoši: ''Sociālā stratifikācija ir atsevišķa sociālās nevienlīdzības forma. Tā attiecas uz sociālajām grupām, kuras sakārtotas viena pāri otrai, parasti pamatojoties uz to locekļu varas, prestiža un bagātības kopsummu. Tiem, kuri pieder kādai grupai vai stratam, piemīt kopīgu interešu un identitātes apzināšanās. Viņiem ir līdzīgs dzīves stils, kurš zināmā pakāpē atdala tos no cita sociālā strata locekļiem.''[2-8]
Noslāņošanās jeb diferencēšanās ir ilgstošs process, kas var aptvert vienas vai pat vairāku paaudžu dzīves laiku.
"Stratifikācija - nevienlīdzības starp dažādām cilvēku grupām strukturizācija (E.Gidenss). Stratifikācija nozīmē sabiedrības dalīšanos slāņos jeb stratos" [8,25].
Turklāt šai dalīšanai hierarhiskos slāņos vai stratos tiek izmantotas atšķirīgas pazīmju un kritēriju sistēmas.

…