Šobrīd mēs dzīvojam postmodernisma laikmetā, un tajā dzīvojošie cilvēki tiek uzskatīti par rotaļlietu dzīves spēlē. Lai cik ļoti man to negribētos atzīt un pieņemt, mana pasaules izjūta daļēji, bet tomēr sakrīt ar postmodernisma pasaules izjūtu. Postmodernismu visvienkāršāk ir saistīt tieši ar modernajām tehnoloģijām, kuras aizņem arī lielu daļu no manas dzīves. Šo tehnoloģiju ietekmi uz sevi es ļoti vēlētos mainīt, jo mobilais telefons un portatīvais dators šobrīd manā dzīvē ir ieņēmis pārāk lielu lomu, un tas man nesagādā prieku. Bieži postmodernisma laikā augušie bērni un jaunieši ir vienpaši, jo ir raduši, ka, lai ar kādu sazinātos, nav nepieciešams doties ārpus mājas un pat ne no istabas. Šo pazīmi es nevaru saistīt ar savu personību, jo man ļoti patīk „aci pret aci” socializēties ar cilvēkiem, taču šo prasmi ir viegli pazaudēt brīdi, kad apzinies tehnoloģiju vareno spēku uz sevi.…
