Mūsdienās daudz tiek runāts par nepieciešamību attīstīt ekonomiku, radīt preces ar augstāku pievienoto vērtību, izmantojot augstās tehnoloģijas un inteliģentus risinājumus. Mūsdienās valstu galvenais restrukturizācijas uzdevums ir pāreja no lētās un vienkāršās ražošanas uz ražošanu ar augtu pievienoto vērtību, augstu tehnoloģisko līmeni, kas prasa augstu specifisku zināšanu līmeni. Visas šīs frāzes pēc būtības sevī slēpj vienu terminu – inovācija, inovatīva darbība. Tā kā tas ir salīdzinoši jauns termins, vēl nav izveidojusies viennozīmīgs viedoklis par to, kas tad inovācija īsti ir, tāpēc ir radītas arī ļoti daudz definīciju, kas aprasta šo procesu, darbību, jaunievedumu. Referātā ir apkopota maza daļa no daudzajām definīcijām, kas skaidro šo terminu. Arī vienkārši skaidrojumi un izteikumi par to, kas tad ir inovāciju būtībā galvenais.
Latviešu valodā nav daudz definīciju, kas skaidro inovāciju jēdzienu. Pārsvarā tiek lietota viena, kura izstrādāta Nacionālās Inovācijas programmas ietvaros – „Inovācija tas ir process, kurā jaunas zinātniskas, tehniskas, sociālas, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā”, tāpēc lielākā daļā šajā darbā sastopamo ir autores tulkojums no angļu valodā pieejamiem materiāliem.…
