Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.06.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu normatīvajos aktos', 1.
  • Konspekts 'Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu normatīvajos aktos', 2.
  • Konspekts 'Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu normatīvajos aktos', 3.
  • Konspekts 'Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu normatīvajos aktos', 4.
  • Konspekts 'Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu normatīvajos aktos', 5.
  • Konspekts 'Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu normatīvajos aktos', 6.
  • Konspekts 'Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu normatīvajos aktos', 7.
  • Konspekts 'Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu normatīvajos aktos', 8.
  • Konspekts 'Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu normatīvajos aktos', 9.
  • Konspekts 'Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu normatīvajos aktos', 10.
  • Konspekts 'Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu normatīvajos aktos', 11.
  • Konspekts 'Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu normatīvajos aktos', 12.
  • Konspekts 'Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu normatīvajos aktos', 13.
  • Konspekts 'Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu normatīvajos aktos', 14.
  • Konspekts 'Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu normatīvajos aktos', 15.
  • Konspekts 'Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu normatīvajos aktos', 16.
Darba fragmentsAizvērt

Lietuva
2000.gadā jauns Civilkodekss (superfīcījs, aizturējuma tiesības, krasta tiesības u.c.) Lietuvas Civilkodeksā pastāv iedalījums „lietu tiesības”, kas tiek izmantots arī kā klasifikācijas metode. Šī jēdziena lietojums saistīts ar priekšstatu, ka pastāv tiesību subjekta attiecība pret lietu („kundzības attiecība”).
. Līdzīgs regulējums, kas definē servitūtu tikai kā apgrūtinātā zemes gabala īpašnieka pienākumu attiecībā pret noteiktu personu (t.i. CL likuma izpratnē – personālservitūts) pastāv Lietuvas Likumā par zemi (LAW ON LAND (turpmāk – LZL art.2). Tāpat servitūts definēts Lietuvas Civilkodeksā (turpmāk – LCK, Art. 4.111. ), tomēr, LCK atzīst par servitūtiem arī reālservitūtus, piemēram, ceļa servitūtu (LCL, Art. 4.117), ēku servitūtus (LCL, Art. 4.122). , LCL atsevišķi izdala tiesības braukt pa svešu zemes gabalu ar automobili (LCL 4.119.).
Apbūves tiesības paredzētas daudzās kaimiņvalstīs, tā, piemēram, Lietuvas CK, Igaunijas likumā par īpašumu (turpmāk – ILPĪ). Tāpat daudzās kaimiņvalstīs paredzētas mantojamās nomas attiecības .
Lietuvas likums arī paredz aizturējuma tiesības kā tiesību uz cita lietu paveidu.
Lietuvas likums paredz arī trasta tiesības (Article 4.106). Arī daudzas citas Eiropas valstis ir pārņēmušas trasta institūtu (Malta, Lihtenšteina, Luksemburga) vai arī ieviesušas tā elementus savā likumdošanā (Nīderlande, Šveice, Vācija). Lietuvas CL izpirkuma tiesības neparedz.

Igaunija
Civilkodeksu pieņēma pa daļām. 1993.gada likums Par īpašumtiesībām (kustamas un nekustamas lietas, valdījums, servitūti, ķīlas tiesības, uzufrukts u.c.)
Ir likumdošanas sistēmas, kas apzināti sašaurina lietas jēdzienu BGB noteic, ka ar lietām saprotamas tikai ķermeniskas lietas. Līdzīgs regulējums ir Igaunijas īpašuma likumā. Apbūves tiesības paredzētas daudzās kaimiņvalstīs, tā, piemēram, Igaunijas likumā par īpašumu (turpmāk – ILPĪ). Tāpat daudzās kaimiņvalstīs paredzētas mantojamās nomas attiecības. Izpirkuma tiesības kā lietu tiesību paveidu paredz arī Igaunijas likums (right of pre-emption, ILPĪ § 256 - § 275). Igaunijas likums kā vienu no liettiesiskiem svešas lietas apgrūtinājumiem (encumbrance) līdztekus izpirkuma tiesībām paredz aizturējuma tiesības (right of retention – ILPĪ § 320 - § 324.). Interesanti atzīmēt, ka šajā apgrūtinājumu apakšgrupā saskaņā ar Igaunijas likumu ietvertas arī ķīlas tiesības (ILPĪ § 325. - § 364.).

Autora komentārsAtvērt
Atlants