Satversmes 113.pants: „Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības.” Ik vienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības izpausties un attīstīties radoši, darboties zinātnes jomā, un ik vienam ir tiesības uz savām autora tiesībām. Šis pants sasaucas ar Satversmi kopumā, jo atzīst cilvēka brīvas iespējas attīstīties. Valsts atbalsta ik viena indivīdā attīstību, piemēram, veidot savas mājas lapas, publicēties vietējā avīzē, nodarboties ar fotografēšanu un rīkot personālizstādes. Cik nu iespējams, atbalsta arī zinātnes attīstību. Pats galvenais, kas arī apstiprina demokrātisku republiku, šī attīstība veicama pēc saviem ieskatiem.
Uzskatu, ka šajā pantā minētās tiesības arī var iekļaut 116.pantā. Ar šādām tiesībām ir iespējams apdraudēt sabiedrības drošību un labklājību. Minēšu pavisam vienkāršu, varbūt pat mazliet naivu, piemēru – atombumbas izgudrošana. It kā jau varam priecāties par zinātnes attīstību, jauna enerģijas avota atklāšanu, bet vai nodarītais un iespējamais ļaunums šajā gadījumā nav lielāks? Ar radošām izpausmēm arī var otru aizskart vai kā citādi apdraudēt otra tiesības.
…
Latvijas Republikas Satversmes 116.pants nosaka: „Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes 96., 97., 98., 100., 102., 103., 106. un 108. pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.” Šajā pantā runa ir par cilvēka pamattiesībām uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, tiesībām brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu, brīvi izbraukt no Latvijas, tiesībām uz vārda brīvību, tiesībām apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās, tiesībām uz pieteiktu miermīlīgu ...
