Senā kuršu dūmistaba celta ap 1750. gadu. Dūmistaba celta bez zāģa palīdzības Tā celta turpat priekš 200 gadiem un bija apdzīvota līdz pašam pēdējam laikam - 1939. g. jūlijam. Nabadzīgās Šliserii ģimenes pieci locekļi šeit mitinājās un glabāja še arī gandrīz visu savu niecīgo kustamo mantu.
Dūmistabas 19,30 x 7,15 m platībā ierīkotas trīs atsevišķas telpas: vienā galā liela dzīvojamā istaba ar trijnītī liktiem dēļu griestiem un bieza māla blietētu klonu, vidū bezgriestu nams - otrā galā pieliekamais vai dzirnu kambaris - telpa ar griestiem un māla klonu.
Etnogrāfisks retums ir logi ar svina ietverēm, kurās senāk liktas vizlas rūtis. Pie durvīm asprātīgi veidota koka atslēga, koka krampji, aizšaujamie.
Pa labi no ieejas - vaļēja, nokvēpusi krāsns mute - tai blakus atklāts vārāmais pavards, kur grozāmā koka kāsī pakabināts liels senlaicīgs vārāmais grāpis. Pavarda tuvumā nolikti daži gludi izmeklēti laukakmeņi un koka bluķīši - sēdēšanai. Pats krāsns ķermenis ievirzīts istabā, - namā tikai krāsns mute ar nelielu uz āru izbīdītu rovi. Nav šeit nekādu pretuguns aizsargu mūru. Un tomēr dūmistabai nav bijis nekādu ugunsbriesmu - garus 200 gadus, neraugoties uz šāda veida apkuri. Pati pirmā dūmistabas krāsns bijusi veidota ļoti primitīvi.
…
