Klasicisms

Klasicisma estētika tiecas rast visiem laikiem obligātu skaistuma ideālu, nepieļaujot vēsturisku skaistā traktējumu. Orientācija uz pārlaicīgo skaisto “atrauj” no konkrētās vides un nepieļauj individuālas izpausmes. Skaistuma izpausmes (to skaitā arī skaistais mākslā) kļūst statistikas. Skaistais vairs nav savienojams ar brīnumaino, bet gan identificējas ar likumsakarīgo un vairāk tuvojas cildenajam.
Tiek uzskatīts, ka skaistais ir harmonija, kas cilvēka prātā atklājas kā skaistā ideja. Šada traktējuma izcelsme neapšaubāmi meklējama antīkāja laikmetā, taču klasicismu raksturo arī vairākas savdabīgas iezīmes.
Nesaprotamais, miglains, neskaidrais nevarot būt skaists. Tāpēc viņš no racionālisma aspekta kritizē kristīgās reliģijas sižetus, kam raksturīgs iracionālisms.
Skaistuma traktējumā skaidri iezīmējas opozīcija renesansei. Pusēns (1594-1666) izsakan kategorisku domu: “Skaistajam nav nekā kopīga ar matēriju.”
Skaistā esamība meklējama nevis pasaulei objektīvi piemītošajāharmonijā, bet gan cilvēka prāta spējā formulēt harmonijas likumus un konstruēt realitāti atbilstoši tiem.
Māksla ir pilnīgāks skaistuma iemiesojums nekā daba, jo mākslā skaistais ir radīts atbilstoši ideālajam projektam, noveršot nejaušību izraisītās nepilnības. Bualo, piemēram, runā par daiļo dabu pretstata parastajai dabai, bet Pusēns uzskata, ka glezniecība ir garīgu jēdzienu atveidojums ķermeniskā formā.” Barokālais spožums un tieksme uz greznību visilgāk uzskāvējas ļaužu ārējā izskatā. Apģērba darināšanas māksla šajā laikā sasniedza virsotni. Drēbnieki un friziermeistari sāka sevi dēvēt par akadēmiķiem. Vēršādas , gliemežvāku perlamutrs, pērles, dārgakmeņi, putnu spalvas, mākslīgie un dabīgie ziedi rotāja augstmaņu tērpus. Dāmām gadsimta sākumā bija raksturīgas mazas ar pūderi apbārstītas frizūras, bet gadsimta beigās tās kļuva milzīgas. Pūderis tika kaisīts tonnām. Dāmu tērps tika veidots ļoti apjomīgs – ar milzīgu krinolīnu. Pūderēta sparūkas nēsēja arī vīrieši. Gadsimta beigās gan šīs modes kaprīzes kļuva piezemētākas. Ārī mode līdz ar citām kultūras jomām pamazām atteicās no pārliekā greznuma un pārsmalcinātības.

…