Vērtējums:
Publicēts: 31.05.2017.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
  • Referāts 'Endēmiskā nefropātija, vai mēs to pazīstam?', 1.
  • Referāts 'Endēmiskā nefropātija, vai mēs to pazīstam?', 2.
  • Referāts 'Endēmiskā nefropātija, vai mēs to pazīstam?', 3.
  • Referāts 'Endēmiskā nefropātija, vai mēs to pazīstam?', 4.
  • Referāts 'Endēmiskā nefropātija, vai mēs to pazīstam?', 5.
  • Referāts 'Endēmiskā nefropātija, vai mēs to pazīstam?', 6.
  • Referāts 'Endēmiskā nefropātija, vai mēs to pazīstam?', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Prognoze. Parasti ir labvēlīga tiem, kas ir inficējusies Eiropā vai kuriem ir viegla vai
vīdējis smaga slimības gaita. Parasti skatoties ilgtermiņā nākotnē prognoze ir laba. Reti, bet ir literatūrā ir aprakstīta panhypopituitārisma un hroniska glomerulonefrīta attīstība [1]. Pēc dažādiem literatūras datiem mirstība var būt HFRS gadījumā 5-10% [10], 2-5% [4], Somijā mirstība niecīga un ir < 0.08 %[1]. Pēc citu Somijas specialistu domām mirst viens no tūkstoša. [6] Slimniekiem, kas ir inficējušies Amerikas kontinentā HPS gadījumā
mirstība var būt līdz 50% [10]. Mirstība inficējoties ar Sin Nombre vīrusu ir 30-50%,
kad bez kardiopulmonālā sindroma attīstās šoks un multiorgānu bojājums[13] Visiem
pārslimojušajiem veidojas imunitāte uz mūžu.
Profilakse. Apkopojot citu valstu pieredzi, teorētiski slimību var novērst
neatrodoties vietās, kur ir daudz peļu un to izkārnījumu, ja mums tas ir zināms. Vācijā
bija ieteikts lietot pretputekļu maskas, bet šis ieteikums nav guvis atbalstu. Arī somi
iesaka strādāt ar respiratoriem savās saimniecības ēkās, kur var būt daudz peļu. Taču par respiratoru un masku pielietošanas efektivitāti nav pētījumu, tāpēc nevar apgalvot,cik lielā mērā tās palīdz izsargāties no saslimšanas.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants