Tieši nodokļu jomā pastāv integrācijas nepieciešamība un kopējās pieejas realizācija. Notiek nodokļu sistēmu harmonizācijas procesi. Jāsaka gan, ka tieši šajā jomā integrācija norisinās visgrūtāk, ar lielāku pretestību no valstu puses, jo budžets un nodokļu sistēma ir valsts suverenitātes izpausmes.
Kā zināms, nodoklis ir obligāts maksājums valsts (vai vietējā) budžetā ar mērķi iegūt līdzekļus valsts funkciju īstenošanai un veikt ienākumu veidošanas procesa kontroli ekonomikā.
Nodokļu maksājumi ir nacionālo budžetu galvenais ieņēmumu avots un pirmām kārtām pilda budžeta ieņēmumu veidošanas funkciju. Bet bez tās nodokļi var pildīt arī citas funkcijas un pieder pie valsts ekonomiskās politikas (valsts regulēšanas) saimnieciskā mehānisma netiešiem instrumentiem.
Nodokļi tiek plaši izmantoti, radot noteiktu uzņēmējdarbības vidi. Konkurences veicināšanas funkcija ir viena no svarīgākajām nodokļu funkcijām šajā jomā. Nodokļu likmju, apliekamo objektu, atvieglojumu, nosacījumu atšķirības var radīt nevienādus konkurences apstākļus. Tas īpaši attiecas uz tiešajiem nodokļiem – tādiem, kurus uzņēmējdarbības dalībnieki maksā tieši, saņemot ienākumus vai organizējot ražošanas procesu.
Jāuzsver, ka jau 1995.gadā Latvijas nodokļu sistēmas reforma, jauno nodokļu likumu pieņemšana lielā mērā notika, pamatojoties uz Eiropas Savienības izvirzītajiem principiem, likumi bija tuvināti Rietumeiropā spēkā esošajai nodokļu likumu sistēmai.…
