Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.02.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 1.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 2.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 3.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 4.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 5.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 6.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 7.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 8.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 9.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 10.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 11.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 12.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 13.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 14.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 15.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 16.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 17.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 18.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 19.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 20.
  • Referāts 'Personas psiholoģiskais raksturojums', 21.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IeVads    3
  Saturs    4
1.  Psihiskās izziņas procesi    5
1.1  Sajūtas    5
1.2  Uztvere    7
1.3  Uzmanība    8
1.4  Atmiņa    9
1.5  Domāšana    10
1.6  Iztēle    11
2.  Personība    12
2.1  Temperaments    12
2.2  Raksturs    13
2.3  Emocijas un jūtas    14
2.4  Intelekts un spējas    15
  Secinājumi    17
  Pielikumi    18
Darba fragmentsAizvērt

Uztvere, tāpat kā jebkuru citu psihisko fenomenu, var aplūkot kā procesu un kā rezultātu. Uztvere padara par iespējamu veseluma pasaules atspoguļojumu, īstenības integrālās redzēšanas radīšanu, atšķirībā no sajūtām, kas atspoguļo atsevišķas realitātes kvalitātes. Sajūtu procesā iegūst zināšanas par objekta atsevišķām īpašībām, bet uztverē tiek iegūts vienots tēls. Atkarībā no tā, kāds maņu orgāns pieņem piedalīšanos uztverē, izšķir: dzirdes, taustes, ožas, garšas uztveres
Uztveres tēla saturs ir atkarīgs no paša uztverošā subjekta. To īpašību, kas uztverē izceļas skaidrāk, sauc par uztveres objektu, neskaidri uztverto – par uztveres fonu. Vienu un to pašu priekšmetu vai parādību dažādi cilvēki var uztvert dažādi. Šādu uztveres atkarību no cilvēka iepriekšējās pieredzes sauc par apercepciju. Cilvēks uztver pasauli caur savas personības jūtu, interešu pieredzes prizmu. Pie jebkāda priekšmeta uztveres aktivizējas arī pagājušo uztveru pēdas. Būtisks faktors, kas iespaido uztveres uzturēšanu, ir subjekta uzstādīšana.
Priekšmetu vai parādību tēli, kas eksistē prom esot pašiem priekšmetiem vai parādībām, sauc par priekšstatiem. Priekšstati pilda aizvietošanas funkciju.
Tātad runājot par Montas uztveri, tad jāsaka, ka šajā gadījumā es balstījos vairāk uz novērojumiem un secināju to, ka viņa ir ļoti vērīga spēj pamanīt gandrīz katru sīkumu, kādu trūkumu, varbūt reizēm tas nemaz nav būtiski, bet gandrīz neviens sīkums nepaslīd viņai garām.…

Atlants