Patēriņu var definēt kā preču un pakalpojumu izlietojumu, lai apmierinātu mūsu vēlmes. Lietas, kuras mēs patērējam, iedala ilglietojamās un īslaicīga patēriņa precēs un pakalpojumos. Daudzas no mūsu nopirktajām lietām mēs nepatērējam. Ilglietojamās preces, piemēram, kalpo ilgu laiku, un mēs bieži tās aizmetam prom, pirms tās ir pilnīgi nolietotas. Mēs patērējam preces, jo tās sniedz mums apmierinājumu, prieku vai ieguvumu. Agrāk ekonomisti lietoja vārdu „derīgums”, lai aprakstītu šo apmierinājumu. Kad mēs runājam par preces patēriņu, tad mēs parasti vairāk aprakstām preces sniegtā derīguma izlietojumu nekā pašu preci. Mēs patērējam iepriecinājumu, ko sniedz televīzija, nevis pašu televizoru. Ilglietojamās preces spēj saglabāt savu derīgumu ilgu laika periodu.
Patēriņa izdevumus bieži raksturo kā mājsaimniecības izdevumus, jo daudzus lēmumus par to izlietojumu vairāk pieņem ģimenes nekā atsevišķi indivīdi. Mājsaimniecību izdevumu summu par patēriņa precēm un pakalpojumiem stingri ietekmē viņu saņemto ienākumu summa. Viņu patēriņu ierobežo viņu ienākumi.
Referāta mērķis ir izpētīt mājsaimniecību izdevumus Latvijā.…
