Tās ir kodola struktūras, kas satur ģenētisko informāciju. Tās nodrošina šīs informācijas nodošanu tālāk meitšūnām un no paaudze paaudzē. Ta tiek saglabata DNS nukleotīdu secībā- gēnos. Nosaukums cēlies no tā, ka tās atkrāsojās daudz straujāk bāziskās krāsvielās, nekā citas sastāvdaļas.
Pirmo reizi hromosomas atzīmēja Flemmings 19. Gs. 70 -80. Gados.
Eikariotu DNS veidots lieneāru DNS fragmentu molekulu veidā, pie tam, DNS ir saistīts ar olbaltmvielam, tādejādi veidojot nukleoproteīdu virsmolekulāru struktūras – hromosomas.
Ar tam notiek dažādas morfoloģiskas, fizioloģiskas pārmaiņas šūnas mitotiskajā periodā, kas saistīts ar DNS replikāzi, transkripciju un lai nodrošīnātu pilnīgu ģenētiskās informācijas sadali starp meitšūnām.…
