Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 27.04.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Reklāmas un mediju auditorijas', 1.
  • Konspekts 'Reklāmas un mediju auditorijas', 2.
  • Konspekts 'Reklāmas un mediju auditorijas', 3.
  • Konspekts 'Reklāmas un mediju auditorijas', 4.
  • Konspekts 'Reklāmas un mediju auditorijas', 5.
  • Konspekts 'Reklāmas un mediju auditorijas', 6.
  • Konspekts 'Reklāmas un mediju auditorijas', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Norvēģu filozofijas profesors Hans Skjervheims reiz uzdeva retorisku jautājumu: „Vai cilvēks, kurš no galvas zina visus vilciena sarakstus ir labi informēts?”
Protams, ka atbilde ir nē. Bet vai tiešām var būt tik ļoti pārliecināts? Lai gan vispārējas pasaules auditorijas zināšanas varētu būt līdzīgas šim izveidotajam attēlam, kurā kāds zin visu vilcienu sarakstu. Viņš būs informēts kādā specifiskā jautājumā, lielākoties tāda ir visa auditorija.
Galvenais priekšnoteikums informētai sabiedrībai ir adekvātie masu informācijas līdzekļi. Par ziņu avotiem “informētām pilsonim” var kalpot avīzes, radio ziņas, interneta ziņu portāli vai televīzijas ziņas.
Visu Masu mediju priekšnoteikums ir pazīt savu auditoriju un zināt tas vajadzības. Ziņu un informācijas avoti var būt dažādi mediji. Taču tika atzīts kā labakais un svarīgakais ziņu avots, gan nacionālām gan ārzemju ziņām, ir televīzija. Televīzijas ziņām ir ari lielāka uzticība. Tada tendence ir gandrīz visās valstīs. Skatoties televīzijas ziņas to auditorijai rodas uzticamība, jo paralēli informācijai cilvēks uztver video sižetu, kas iedarbojas uz viņa psihi. Daudziem cilvēkiem video ir galvenais un tikai tā viņi uztver informāciju. Televīzijas ziņām uzticas vairāk arī tāpēc, jo tā tiek raidītas lielākajos valsts kanālos un valsts uzraudzībā. Masu medijiem ir jābūt konkrētiem priekšstatiem ko tieši vēlas viņu auditorija. Galvenie priekšnoteikumi ir auditorijas ieinteresētība informācija un tas pieprasījums. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants