Sajūtas un uztvere ir vienota jutekliskās izziņas procesa posmi, kas nesaraujami saistīti viens ar otru, un tai pašā laikā tiem ir kvalitatīvas atšķirības .
Ar spēju uztvert apkārtējo pasauli tēlos ir apveltīti tikai cilvēki un augstākie dzīvnieki , tā veidojas un pilnveidojas dzīves laikā . Atšķirībā no sajūtām , kuras netiek uztvertas kā priekšmetu īpašības, konkrētas parādības vai procesi, uztvere vienmēr stādās priekšā kā subjektīva kolerācija noformēta priekšmeta veidā. Sajūtas atrodas mūsos , uztveramās priekšmetu īpašības , to tēli lokalizējas telpā. Šis process , kas raksturīgs uztverei atšķirībā no sajūtām , saucas objektivizācija. Vēl viena atšķirība- galarezultātā sajūtas parādās kā dažādas jūtas ( piemēram-gaismas sajūta, skaļums, skaņas augstums) tajā laikā , kad uztveres rezultātā tēls , kas ietver sevī dažādu savstarpēji saistītu sajūtu kompleksu, ko cilvēka apziņa piedēvē priekšmetam, parādībai, procesam.
Lai priekšmetu uztvertu , nepieciešams attiecībā pret to veikt kādu pretimnākošu aktivitāti, virzību uz tā izsekošanu, veidošanu un tēla precizēšanu. Turpretim lai rastos sajūtas , tas nav nepieciešams.…
