“Kolektīva identitāte” ir sava veida teorētisks konstrukts. Tomēr jāatceras, ka jebkurš atsevišķs indivīds pasaulē tiek iemests, viņam neprasot, kurā vietā un laikā viņš vislabāk būtu ar mieru ierasties. Viņš nonāk pasaulē, kura jau ir strukturēta, kurā eksistences nosacījumus veido ne tikai tūkstoši un vēlreiz tūkstoši cilvēcisko attiecību, bet arī noturīgas pasaules redzējuma formas, rituālās darbības un ētiskās normas. Šīs struktūras kā apziņas realitāte mīt lielākās daļas indivīdu galvās, un tieši tāpēc ir pamats tās dēvēt par kolektīvās apziņas formām.
Secinājumi:
1. Sabiedrības integrācija nozīmē dažādu grupu un indivīdu savstarpēju saprašanos un sadarbību kopīgas valsts ietvaros. Latvijā tās pamats ir lojalitāte pret Latvijas valsti, apziņa, ka katra indivīda nākotne un personīgā labklājība ir cieši saistīta ar Latvijas valsts nākotni, tās stabilitāti un drošību.
2. Solidaritāte ir- vienprātība, savstarpējs atbalsts, interešu, uzskatu, mērķu kopība un rīcības saskaņotība.
3. Identitāte- ir personiska un sociāla. Un galvena ir sociala identitate. Cilvēkam jāprot uztvert sevi lielāja Pasaulē.
…
