Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.06.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Korupcija', 1.
  • Referāts 'Korupcija', 2.
  • Referāts 'Korupcija', 3.
  • Referāts 'Korupcija', 4.
  • Referāts 'Korupcija', 5.
  • Referāts 'Korupcija', 6.
  • Referāts 'Korupcija', 7.
  • Referāts 'Korupcija', 8.
  • Referāts 'Korupcija', 9.
  • Referāts 'Korupcija', 10.
  • Referāts 'Korupcija', 11.
  • Referāts 'Korupcija', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Viena no aktuālākajām Latvijas valsts problēmām ir korupcija. Latvija tiek atzīta par vienu no korumpētākajām valstīm Austrumeiropā un jauno ES dalībvalstu vidū.
Ne jau bez pamata starptautiskie eksperti korupciju ilgstošu laika periodu savos ziņojumos ir uzrādījuši kā vienu no Latvijas būtiskākajām sāpēm. 1
Vēsturiskie fakti vēsta, ka korupcija ir veca ja ne kā visa pasaule, tad kā vara. Zem paša termina “korupcija“ vairākums ekonomistu saprot to kā merkantila sava posteņa izmantošanu sabiedrībā savos personīgos nolūkos. Tādā veidā korumpēts var būt gan kā birokrāts vīzu izdošanas nodaļā (tad tā tiek dēvēta kā valsts korupcija), tā arī politiska persona (politiska korupcija), kā arī privātfirmas menedžeris (korupcija privātajā sektorā). Korupcionieris pārdod sev nepiederošo īpašumu par kukuli, kurš var izpausties gan kā naudas formā, vai “dāvanas” veidā, vai kā amata ierādīšana, labvēlība izrādīta radiniekiem utt..2
Latīņu valodā vārds "corruptio" nozīmē bojāšana, uzpirkšana. Arī daudzi zinātnieki ir mēģinājuši atrast precīzu definīciju korupcijai, taču nonākuši pie secinājuma, ka tā nav nemainīga parādība un apzīmējama vispārējā veidā, bet ja tas būtu jāveic precizēti, tad tā būtu viena no plašākajām definīcijām kāda vien var varbūt.
Savukārt Latvijas likumdošanā korupcijas jēdziens ir saprotams kā kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām.
Korupcija, protams, ir divu pušu mijiedarbība. Ja viena puse spēj ietekmēt otras puses interešu nodrošināšanu, paātrinot likumīgā ceļā iesniegto rezultātu vai arī pārkāpjot likumu, tad šī ietekmīgā puse var pieprasīt par to attiecīgu atalgojumu.
Ir divu veidu korupcijas :
1) “sīkā” jeb izdzīvošanas. Šo korupcijas veidu praktizē ierēdņi, kas ir nepietiekami atalgoti un tāpēc ir atkarīgi no sīkām dāvanām ģimenes uzturēšanai;
2) “liela mēroga” korupcija. Šis korupcijas veids ir saistīts ar lieliem ekonomiskiem līdzekļiem, kur augstu stāvošas amatpersonas pieņem lēmumus.
Šeit būtu jāuzsver , ka viens no priekšnoteikumiem valsts pārvaldes veiksmīgai funkcionēšanai ir nekorumpēta un uzticama ierēdniecība. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants