Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.06.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Ētika', 1.
  • Konspekts 'Ētika', 2.
  • Konspekts 'Ētika', 3.
  • Konspekts 'Ētika', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Konspekts par ētiku un tās veidiem, balstoties uz Lasmanes S. grāmātu „Ētika”.
Ētika ietver zināšanas un refleksiju par morāli un tikumību, taču ētiku mēdz arī saukt par dzīves mācību. Mūsdienu ētika pētī arī morāles psiholoģiju, analizē morālos spriedumus un valodu, izstrādā profesionālās ētikas normas. Ētika palīdz tapt cilvēka inteliģencei un kultūrai, bet tās atvieglo kopsakara apziņu, kas ļauj dziļāk ieskatīties sevī un pasaulē. Ētiskajam jēdzienam tuvu tiek lietots jēdziens morāle, kas sevī ietver raksturu, paradumu, tēlu, dzīvesveidu. Morāles jēdzienu visbiežāk attiecina uz jābūtības apziņas sfēru, kas virza uz labvēlību, mīlestību, cieņu un pienākumu. Jābūtības apziņa ir rasta, kopta un attīstīta daudzu paaudžu pieredzē. Jābūtības apziņas izpausmes ir ideāli, normas, vērtības. Ideāli ir cilvēkam piemītoša spēja projektēt sevi nākotnē. Tie raksturo tikumisko attiecību pašu optimālāko un perspektīvāko stāvokli, kurā tiek panākta pretrunīgo interešu saskaņotība. Ideāli pauž cilvēka maksimālās iespējas, kuras robežojas ar neiespējamo. Norma atšķirībā no ideāla ir tikumiskās uzvedības standarts, kas izsaka to obligāto minimumu, bez kura ievērošanas nebūtu iespējama sabiedrības pastāvēšana. Norma ir vairāk tuvināta īstenībai ar tās nepilnībām, ir paredzēta to novēršanai. Tā ietver attiecību simetrijas principu, kas izteikts morāles zelta likumā – nedari otram to, ko tu negribi, lai dara tev.…

Atlants