Emīlija apzinās, ka atrodas starp diviem vīriešiem: „Es viņus salīdzinu, sev piemērodama kā kleitas. Vienai netieku klāt, otra man spiež padusēs”. Elks – Elksnītis ir skaists, iznesīgs, bet tajā pat laika egoistisks pašlabuma meklētājs. Savukārt Benjamiņš ir nopietns nosvērts un inteliģents vīrietis. Muktupāvela Emīlijas attiecības ar Antonu Benjamiņu tēlo kā ļoti praktiskas, tādejādi radot mītu, ka pirmā preses karaliene, kā to dēvēja tā laika sabiedrībā, ir bijusi ļoti praktiska, vairāk vīrišķīga kā sievišķīga. Abus saistījušas kopīgas intereses, viņi abi bija racionāli domājoši cilvēki; Benjamiņš – lauku skolotājs un neveiksmīgs bodnieks, bet Emīlija mazliet vīzdegunīga Rīgas kantoriste. Iespējams, ka Muktupāvela Emīliju Benjamiņu rādot vairāk vīrišķīgu uzsver 21. gadsimta reālo pieredzi, kura pēdējo desmitu gadu laikā novērojama latviešu sabiedriskajā domāšanā. Proti, sievietes un vīrieša funkcijas un loma sabiedrībā ir ne tikai kļuvusi līdzvērtīga, bet arī pamazām saskatāma dzimummaiņa un dzimuma lomas maiņa ģimenē, kad sieviete veic vīrieša pienākumus, veido biznesu, viena pati audzina bērnus utt.…
