| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | IKP teorētiskais pamatojums | 3 |
| 1.1. | IKP sastāvdaļas | 3 |
| 1.2. | IKP aprēķināšanas metodes | 5 |
| 1.3. | IKP struktūra | 6 |
| 2. | IKP struktūras un dinamikas analīze no 2000. līdz 2006. gadam | 7 |
| 2.1. | IKP dinamika ES valstīs | 8 |
| 2.2. | IKP struktūras analīze ES valstīs | 9 |
| 2.3. | IKP dinamika atsevišķās valstīs | 12 |
| 3. | Attīstības prognozes | 18 |
| 3.1. | Statistiskās prognozes | 18 |
| 3.2. | opulārās prognozes | 20 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 22 | |
| Izmantoto informācijas avotu saraksts | 23 |
1. IKP teorētiskais pamatojums
Iekšzemes kopprodukts – tirgus vērtība visai produkcijai gala pieprasījumam dotajā valstī dotajā periodā. (21)
Produkcija gala pieprasījumam būtībā ir tās preces un pakalpojumi, kuri turpmāk netiks izmantoti ražošanas procesā šajā valstī vai šajā laika periodā. Tādēļ tas, ko mājsaimniecības patērē patēriņa precēm, kuras tās izmantos saimniecībā ir gala pieprasījums – preces, kuras mājsaimniecības iegādājas netiks izmantotas citu preču vai pakalpojumu ražošanā. Līdzīgi arī uzņēmumu investīcijas ir daļa no gala pieprasījuma, tādēļ, ka investīcijas ir ilgstošs ieguldījums un tās nenolietojas viena perioda laikā. Tādēļ var secināt, ka preces, kuras tiek ražotas gala pieprasījumam, t.i., iekšzemes kopprodukts, var iedalīt četrās sadaļās:
privātais patēriņš;
kopējās investīcijas;
valsts izdevumi;
neto eksports. (16; 42. lpp)
1.1 IKP sastāvdaļas
Zemāk tiek izskatītas četras IKP sadaļas.
Privātais patēriņš
Privātais patēriņš ietver sevī visus privātā sektora izdevumus par precēm un pakalpojumiem mājsaimniecībām gada periodā.
Privātā patēriņam var izcelt šādas apakškategorijas:
1.pakalpojumi;
2.īstermiņa patēriņa preces;
3.ilgtermiņa patēriņa preces. (21)
Šāds sadalījums izdala, ka pirmās divas kategorijas tiek izlietotas salīdzinoši ātrāk, nekā 3. kategorijas preces – tās ir ilgtermiņa lietojamās preces, t.i., tās tiek lietotas ilgāk nekā apskatāmais periods – tādēļ, novērtējot IKP un atceroties tā definējumu, jāņem vērā tikai tā ilgtermiņa preces daļa, kura tiek lietota dotajā periodā. Ilgtermiņa preces, piemēram, auto vai ledusskapis, tādēļ tiek uzskatīts par investīciju, jeb kapitālpreci, kuru mājsaimniecības izmanto ilgstošu laika periodu. Tā kā šāda preču uzskaites metode būtu statistiski nepraktiska, tādēļ realitātē, kad mājsaimniecības iegādājas ilgtermiņa patēriņa preces tās ieskaita privātajā patēriņā, izņēmums ir mājokļi, kurus tomēr ieskaita investīcijās.…
Iekšzemes kopprodukts ir iespējams visbūtiskākais makroekonomiskais rādītājs, kas norāda cik attīstīta ir valsts vai reģiona ekonomika. 2000. gada martā Eiropadome pasludināja Lisabonas stratēģiju (23), kurai ir lemts noteikt EU valstu saimniekošanas mērķus līdz 2010. gadam. Pēc 2005. gada vidus termiņa stratēģijas pārlūkošanas par galveno stratēģijas mērķi tiek nolemts padarīt Eiropas Savienību par "pasaules visdinamiskāko un konkurētspējīgāko ekonomiku" (22). Šo mērķu sasniegšanai traucēs šādi sociālie faktori kā zemā dzimstība un aizvien pieaugošais vidējais vecums, taču mērķi par reālistisku padara šādi ekonomiskie faktori: straujie Eiropas, it īpaši jaunāko, dalībvalstu ekonomiskā pieauguma tempi. Darba specifiskā mērķa un ierobežotā apjoma dēļ netiks apskatīti sociālie faktori, bet tiks aplūkoti tikai veidi kā uzlabot augstākminētos ekonomiskos faktorus. Tātad, lai sasniegtu savu galveno ekonomisko mērķi, Eiropas Savienībai ir nepieciešams saglabāt straujos IKP pieauguma tempus un stimulēt turpmāko pieaugumu. Ir acīmredzami, ka šādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešama rūpīga līdzšinējo sasniegumu un situācijas analīze. Ir jāsaprot, kas tiek darīts pareizi, kas var tik darīts labāk un kādas tika pieļautas kļūdas. Ir nepieciešama Eiropas Savienības valstu IKP struktūras un dinamikas analīze. Darbā tiks analizēta 25 Eiropas Savienības dalībvalstu (EU-25) IKP struktūra, kā arī tās attīstība no Lisabonas stratēģijas (2000. gads) stāšanās brīdim līdz 2006. gadam. Darbam ir problēmas risinājuma raksturs un tā mērķis ir ar prognožu palīdzību pārbaudīt darbā izvirzīto hipotēzi, ka ir iespējams Lisabonas stratēģijas izvirzītais mērķis – padarīt ES par pasaules visdinamiskāko un konkurētspējīgāko ekonomiku līdz 2010. gadam. Darba mērķa sasniegšanai ir nepieciešams izpildīt šādus uzdevumus: • IKP un IKP struktūras teorētiskā izprašana; • IKP struktūras un dinamikas statistikas datu analīze; • Iegūto analīzes datu turpmākā analīze statistikas programmā Minitab 15 (24); • Populārāko profesionālo prognožu analīze. • Iegūto rezultātu salīdzināšana ar galvenajām ES konkurentiem Lisabonas mērķu sasniegšanā ASV, Japānu un Ķīnu.
