Nozīmīgākā vieta Šekspīra daiļradē ir lugām. Lugu stils, tematika un raksturs mainās atkarībā no laika, kad tās sarakstītas.
Tradicionāli Šekspīra daiļradi pieņemts iedalīt trīs posmos. Šai periodizācijai par pamatu ņemtas būtiskas izmaiņas Šekspīra pasaules uzskatā, attieksmē pret sava laikmeta galvenajām parādībām. Šīs izmaiņas rakstnieka pasaules uzskatā pirmām kārtām atspoguļojās piemērotas dramatiskas formas (jeb dramatiska žanra) meklējumos, kas ļautu autoram pēc iespējas precīzāk atspoguļot tās problēmas, kas satrauca viņu noteiktos dzīves periodos.
Optimistiskais periods. No daiļrades sākuma līdz 1601. gadam.
Šis posms Šekspīra daiļradē sakrita ar vispārīgu pacēlumu Anglijas sabiedriskajā dzīvē. Nesenajā karā ar Anglijas mūžveco sāncensi Spāniju, kas beidzās ar Anglijas pārliecinošu uzvaru un spāņu Neuzvaramās Armādas flotes pilnīgu sakāvi 1588. gada vasarā, angļi sevi apliecināja par jaunu, ārkārtīgi enerģisku nāciju. Anglija kļuva par pasaules jūru valdnieci. Lieli nopelni šajos panākumos tika piedēvēti Anglijas valsts struktūrai - absolūtai monarhijai, ko iemiesoja karaliene Elizabete. Arī Šekspīrs šai laikā ticēja, ka izglītotās un saprātīgās valdnieces vadībā angļu sabiedrība kopumā sasniegs humānisma ideju realizēšanos dzīvē. Tāpēc Šekspīra pirmā perioda darbu noskaņa ir gaiša, dzīvespriecīga. Šajā posmā sarakstīta lielākā daļa komēdiju:
,,Sapnis vasaras naktī” (1595.),
,,Venēcijas tirgotājs” (1596.),
,,Liela brēka, maza vilna” (1598.),
,,Kā jums tīk” (1599.),
,,Divpadsmitā nakts” (1600.) u. c.
Vēsturiskās drāmas par Anglijas vēstures tēmām:
,,Ričards III” (1592.),
,,Ričards II” (1595.),
,,Henrijs IV” (2 daļas, 1597.),
,,Henrijs V” (1599.).…
