Melngalvju nams
Sākotnēji XIV gadsimta arhitektūras piemineklis, atrodas Vecrīgā pie Rātslaukuma.
Celtne vairākkārt pārbūvēta, bet Otrā pasaules kara laikā sagrauta.
Mūsdienās Melngalvju nams ir uzcelts no jauna.
Nams pirmo reizi rakstu avotos minēts 1334. gadā, kad savstarpējo karu laikā Rīgas pilsētu bija ieņēmis Livonijas ordenis.
Kopš 15.gs. tas pazīstams kā dzīru nams pie pilsētas tirgus laukuma, pazīstams arī kā "Jaunais nams" un "Karaļa Artura sēta“.
Lielākās nama pārbūves notikušas 1580., 1619.-1625. un 1886. gadā. 1941. gada 28. jūnijā vācu armijas apšaudes rezultātā nams pilnīgi izdega.
Melngalvu nama skulptūru fragmenti glabājās Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Melngalvju nams tika uzbūvēts no jauna un pilnīgi pabeigts 2000. gadā.
Zviedru vārti
Zviedru vārti ir vienīgie līdz mūsdienām saglabājušies Rīgas aizsargsistēmas vārti.
1698.g. tie tika izsisti, jo bija nepieciešamība pēc aizveramas caurbrauktuves.
Šie vārti savu nosaukumu ieguvuši par godu zviedru varonībai Ziemeļu kara laikā, kad tikai mēris un bads pieveicis neatlaidīgos Rīgas aizstāvjus. …
