Tas nav liktenis, kas nākot liek satraukties gan man, gan pārējiem, tās ir bailes. Tās nāk brīžiem klusi un nemanāmi, bet brīžiem smagiem, bargiem soļiem kā negaisa mākoņi.
Laiki mainās – es to jūtu gaisā, es to redzu visapkārt. Es esmu par to, ka Latvija palīdz bēgļiem laikā, kad viņi nevar palikt savā valstī, laikā, kad viņi ir spiesti bēgt prom. Kā vējā izkliedētas smiltis viņi dodas tur, kur vējš tos aiznes…
…
